piñkšķêt Sauken n. Etn. I, 153, Schujen, Sassm., -u Wain., -ẽju Dond.; -ẽju, pin̂kšēt Serbigal, pin̂kšķēt Kl., piñkšēt, -u, -ẽju U., Salis, Ruj., Ronneb., Dunika, Mag. XIII, 2, 53, = pinkstēt, (Dunika) laut weinen: turi muti un nepinkšķē vairs! Dond. esi prātīga un pabeidz pinkšķēt! A. XVI, 362, Grünw. dvēselīte... pinkšķēdama vien gar sienām dauzās LP. VII, 196. lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tāpat MWM. VII, 887. dzirdēja paipalu pinkšam Janš. 21. ja uguns pinkšuot, tad kāds mirstuot Etn. II, 111.

Avots: ME III, 220

piñkšķêt: auch (mit in) Gramsden, Mitau.

Avots: EH XIII, 234