iemantinieks
‡ iemantinieks, der Erbe (?): vienu nuo ... bē̦rniem ... par savu iemantinieku iecelt Mīlichs 1803, S. 73.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mantinieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mantinieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
līdzmantinieks
mantinieks
mañtiniẽks,
2): liels m., ein grosser Prahler mit seinem Gut
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 782
2): liels m., ein grosser Prahler mit seinem Gut
(in einem handschriftl. Vokabular).
Avots: EH I, 782
mantinieks
Šķirkļa skaidrojumā (3)
kronis
kruõnis,
1) die Krone, der Kranz:
ķeizara kruonis; zalkšu kruonis. Sprw.: neba kruonis nuokritīs, sagt man zu einem zimperlichen, weichlichen Menschen. kruoņus (echt le.: vaiņagus) pīt, Kränze flechten. ruožu kruonis, der Rosenkranz bei den Katholiken LP. VI, 51;
2) die Krone (eines Fürsten), die Regierung:
kruonis pārdevis zemniekiem mājas. kruoņa ienākumi, nuoduokļi, Kronseinkünfte, -abgaben; kruoņa mantinieks, Kronerbe; kruoņa mežs, Kronsforst; kruoņa muiža, Kronsgut; kruoņa skuola, Kronsschule; kruoņa svētdiena od. svē̦tku diena, Kronsfeiertag; kruoņa zeme, Kronsland; kruoņa zemnieks, Kronsbauer;
3) die Krone, der obere aus dem Zahnfleisch hervorragende Teil eines Zahnes.
[Nebst estn. (k)rōn> aus mnd. krone.]
Avots: ME II, 294, 295
1) die Krone, der Kranz:
ķeizara kruonis; zalkšu kruonis. Sprw.: neba kruonis nuokritīs, sagt man zu einem zimperlichen, weichlichen Menschen. kruoņus (echt le.: vaiņagus) pīt, Kränze flechten. ruožu kruonis, der Rosenkranz bei den Katholiken LP. VI, 51;
2) die Krone (eines Fürsten), die Regierung:
kruonis pārdevis zemniekiem mājas. kruoņa ienākumi, nuoduokļi, Kronseinkünfte, -abgaben; kruoņa mantinieks, Kronerbe; kruoņa mežs, Kronsforst; kruoņa muiža, Kronsgut; kruoņa skuola, Kronsschule; kruoņa svētdiena od. svē̦tku diena, Kronsfeiertag; kruoņa zeme, Kronsland; kruoņa zemnieks, Kronsbauer;
3) die Krone, der obere aus dem Zahnfleisch hervorragende Teil eines Zahnes.
[Nebst estn. (k)rōn> aus mnd. krone.]
Avots: ME II, 294, 295
likumisks
šķērdīgs
šķḕrdîgs, verschwenderisch: dārgumi šķērdīgi izbārstīti B. Vēstn. šķērdīgais mantinieks Seifert Chrest. III, 3, 6.
Avots: ME IV, 34
Avots: ME IV, 34