Paplašinātā meklēšana

‡ atmañtuôt, zurückbekommen, -erwerben Ar.: kas atduos savu individuāluo dzīvi, tas tuo atmantuos kollektīvā dzīvē A. Niedra Nemiera ceļi IV, 422.

Avots: EH I, 155

‡ bezmañtietis,* wer kein Vermögen hat Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 76.

Avots: EH I, 214

bezmañtîgs, kein Vermögen habend, unbemittelt: skaudīgi ņurd nabagais un bezmantīgais Stari II, 211.

Avots: ME I, 284

‡ bezmañtnieku (gen. pl.), keine Erben (Besitzer) habend: piesavinādamies b. muižu Janš. Mežv. ļ. I, 285.

Avots: EH I, 214

ìemañtuôt, tr.,

1) ererben:
iemantuojama tiesa Jos. 1, 6;

2) erwerben, erlangen:
vainaks bija dārgs, un ne katra brūte tuo spēa iemantuot BW. III, 1, 27. kuo tu tuo ienmantuosi?

Avots: ME II, 43

izmañtuôt ,* tr., ausbeuten, ausnutzen, exploitieren: cilvē̦ks klūp uz zemes bagātībām, izmantuo viņas, cik varē̦dams MWM. III, 362. katrs steidzas brīdi izmantuot Līg. Subst. izmantuôšana, die Ausbeutung; izmañtuôtãjs, wer ausbeutet.

Avots: ME I, 768

kuõpmañta ,* das Gemeingut: mācēt lasīt un rakstīt ir visu tautu kuopmanta Kronw.

Avots: ME II, 346

lĩdzmañtiniẽks ,* lĩdzmañt(e)niẽks *, der Miterbe Elv.: kungs, es tavs līdzmantnieks GL.

Avots: ME II, 482

*I mañta: zu li. menta "Sinn, Geist" (bei Daukantas), s. Fraenkel FBR. XI, 52

Avots: EH I, 782

[*I  mañta od. * mañt(u)s, zu entnehmen aus der erstarrten Verbindung visu mañtu (instr. s.?) "mit voller Überzeugung" Nigr.: es visu mantu biju duomājis, ka... Janš. Dzimtene ² II, 175. - Etwa als ein Kuronismus mit der Bed. "Verstand" zur Wurzel von minêt? Vgl. auch li. und apr. -mant- in Eigennamen bei Trautmann Die altpr. Personennamen 144, sowie LtT. I, 231 und 234 f. und li. mentrùs "supratingas" Viltis v. J. 1908, 83.]

Avots: ME II, 561

II mañta

1) zagta nauda krāpta m. BW. 13592. liela m. 11720, 2 var. vainagā dārga m. 24532 var. vīriešu resp. sieviešu m. Frauenb., das Geschlechtsorgan;

2): mañtiņas Frauenb. u. a., Spielsachen der Kinder;

4): tagad man viss viena m., vai ..., vai... Janš. Mežv. ļ. I, 308. Zu li. mantà auch Fraenkel FBR. XI, 58.

Avots: EH I, 782

II mañta,

1) Hab und Gut, der Schatz:
Sprw. kāda manta, tāda nauda. juo mazāka manta, juo lielāka mīlestība. labs draugs - re̦ta manta pasaulē! kam liela manta, tam liela bē̦da. netaisna manta ruokā izkūst. visa manta mugurā, viss paduoms pakaļā. nabags nuo mantas, bagāts nuo prieka. kam manta, tas lielīgs. kas pēc mantas pre̦c, tas mantu appre̦c. lai manta, kur manta, - kad tik iztikšana! lai put manta, kad klāt nenāk, sagt man beim Trinken oder beim Kartenspiel Etn. II, 30. tā ir maza manta, kuo tu pats paspēj tikt pie mantas LP. II, 20. nevarējis iekuopties mantā VI, 1, 110. pūrs, kur glabājās sieviešu manta BW. III, 1, S. 52. nekustama manta, das Immobil. liela manta! verächtlicher od. spöttischer Ausruf: als ob's was Grosses wäre! U.;

2) die Sache,
meistens der Pl. mantas: jau dze̦n mantas, man führt schon die Sachen (Mitgabe der Braut), das Geräte (des Umziehenden) ab U.;

3) das Erbe
U.; atlicināta manta, Nachlassenschaft Ruj. n. U.;

[4) viena manta, einerlei:
man viena manta, kāda vieta Janš. Dzimtene IV, 164. Nebst li. mantà (acc. mañtą) "Geld; движимое имущество" LtT. I, 229 f. und 234, Jušk. unter gìdis, Liet. pas. II, 223, das anscheinend nur im nördlichen Litauen bekannt ist, wohl zunächst aus dem Le. entlehnt ist, wohl zunächst aus d. monthe "Münze" Akten und Rezesse d. livl. Ständetage III, 965. Zur Bed. vgl. got. skatts "geld(stück)", ahd. scaz "Geld": nhd. Schatz.]

Avots: ME II, 561, 562

III mañtât,

1): auch Ev.; ‡

2) màntât Auleja, = lietât, gebrauchen, benutzen.

Avots: EH I, 782

[III mañtât Nigr., Stenden "gewinnen, erwerben": nu tu tirgū esi labi mantājis.]

Avots: ME II, 562

‡ mañtelis, der Mantel: m. mugurā BW. piel. ² 26304, 1. samta mantelītis BW. 2728, 4.

Avots: EH I, 782

[mañtes "Geschenke, die bei einer Beerdigung den Sargträgern u. a. verabfolgt werden" Stuhrhof.]

Avots: ME II, 562

[mañtêt, zaubernd kurieren Usamaiten. - Vgl. mantât I.]

Avots: ME II, 562

mañtglabis, der Hüter eines Schatzes Lautb. Marģeris 3.

Avots: ME II, 562

[mañtgūbis, einer, der Schätze sammelt, ein Habgieriger: viņš nu izrādās par tādu lielu mantgūbi Janš. Dzimtene ² I, 164 - Vgl. etwa li. gubùs "бережливый".]

Avots: ME II, 562

mañtguvis, ein habgieriger Mensch, ein Raffer, Geizhals Seew. n. U. Zu gūt.

Avots: ME II, 562

mañtĩba,

2): auch Und. PS. 2, _22.

Avots: EH I, 782

mañtĩba,

1) die Habe, Habseligkeit:
man naudiņa, man mantība BW. 5107. es iekrāvu savu mantību MWM. VI, 254;

2) das Erbe
U.

Avots: ME II, 562

‡ mañtietis, ein Reicher Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 22.

Avots: EH I, 783

mañtîgs, 2): auch AP., Ramkau: viņš ir pasaul m., viņš jau pat ēst nedrīkst Salis; habsüchtig Segew., Seyershof.

Avots: EH I, 782

mañtîgs [li. mantingas LtT. I, 232],

1) wohlhabend:
mantīgi uzdzīvuotāji Vēr. II, 1074;

[2) geizig
Salisb.].

Avots: ME II, 562

mañtiniẽks,

2): liels m., ein grosser Prahler mit seinem Gut
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 782

mañtiniẽks, mañt(e)niẽks,

1) der Erbe:
ja kāds ve̦cāks bitenieks nuomirst, tad mantiniekiem struopi LP. VII, 367;

2) mantinieks, ein Begüterter
Bergm. n. U.

Avots: ME II, 562

mañtjēcis Salis. n. U. (unter Jēcis), = mañtràusis

1: viņš tāds liels mantjēcis, er ist gar zu sehr aufs Erwerben erpicht.

Avots: ME II, 562

mañtkãrĩba, die Habsucht, Habgier.

Avots: ME II, 562

mañtkãrîgs, habsüchtig, habgierig.

Avots: ME II, 562

‡ mañtkrâjis ² Frauenb. "ein Geizhals".

Avots: EH I, 783

‡ mañtkrâpīgs ² Segew., habgierig.

Avots: EH I, 783

‡ mañtkrâpis ² Segew., ein Habgieriger.

Avots: EH I, 783

mañtnesis, = pūķis, ein mythisches Wesen, welches bald Segen, Gedeihen und Hab und Gut raubt, bald solches bringt: teika stāsta par mantnesi LP. VI, 1, 114.

Avots: ME II, 562

mañtnīca,* ‡

2) mañtnica Grenzhof n. FBR. XII, 16, Puhren n. FBR. XIV, 48, die Erbin.

Avots: EH I, 783

mañtnīca ,* die Schatzkammer: metali tuop paglabāti Pē̦rkuoņa mantnīcā Lautb. Marģeris 111.

Avots: ME II, 562

mañtuôt,

1): viešņa... mantuoja... labvēlību Jauns. Augšz. 150, nee̦smu centies ... m. viņu naidu Mana dzīve ³ 127. viņš negrib uzvēlēt, ka uotrs ar kuo mantuo (von einem, der anderen ungern Ratschläge erteilt)
Seyershof.

Avots: EH I, 783

mañtuôt, tr.,

1) erwerben
U.: maize, kuo ar taisniem sviedriem mantuojis Neik.;

2) erben:
šuo namu viņš mantuoja nuo sava brāļa. Subst. mañtuõjums, das Erbe: līdzekļus..., kuŗus viena paaudze atstāja uotrai kâ dārgu, svē̦tu se̦ntē̦vu mantuojumu Etn. II, 140.

Avots: ME II, 562

mañtracis ,* ein Schatzgräber: viņš stāsta par mantračiem, kas pēc apslē̦ptas naudas meklējuši A. v. J. 1901, S. 1.

Avots: ME II, 562

mañtràusĩba, die Habgier, der Geiz: tikumu vietā valduot virs zemes blēdība, mantrausība, bezdievība Pūrs I, 25.

Avots: ME II, 562

mañtràusîgs, habgierig, geizig: mantrausīgs saimnieks MWM. VII, 540. ar mantrausīgu dziņu VI, 401.

Avots: ME II, 562

mañtràusis,

1) der Habgierige, der Geizhals:
dažs cilvē̦ks ir pārāk liels mantrausis Ahs. mantrasim nav ne+kad diezgan Alm. Kaislību varā 14. "neduošu ne graša", mantrausis atcirtis LP. IV, 235;

2) = mantnesis Etn. I, 97: beidzamais puosts bijis, ja mantrausi apkaitināja LP. VI, 1, 107.

Avots: ME II, 562

mañtzinis ,* der Schatzmeister.

Avots: ME II, 562

‡ nemañta, etwas Wertloses und zugleich Unerwünschtes (?): nuo prūšiem un blaktīm raisās vaļām, likdamas šādu nemantu aizvest žīdiem zirga astē pruojām Janš. Līgava II, 497. sarunājās par ... sē̦klas trūkumu, niecīguo tabakas stādu un citām raizēm. vai nu tādas nemantas kādam kādreiz trūcis? Delle Negantais nieks 77.

Avots: EH II, 15

nemañtîgs, unbemittelt, unvermögend: viņš bija nemantīgu ve̦cāku bē̦rns Ub.

Avots: ME II, 722

nùomañtuôt, tr., verhexen: pienu Tr. 479. lai dzīvuojuot nedabūtu kaunu, šīs kauna saites rauga nuomantuot JR. VI, 24.

Avots: ME II, 816

pamatmañta, das Grundkapital: Eiruopas zinātņu pamatmantas Duomas II, 84.

Avots: ME III, 66

pìemañtuôt, hinzu erwerben, erlangen: kuo es te vairs piemantuošu? Tirzm. 24.

Avots: ME III, 270

ũzmañts ² Stenden, = ūzbante.

Avots: ME IV, 411

apmantât, apmantuôt, tr.,

1) feien:
šādā vīzē apmantāja jeb apsargāja brūtes gultu BW. III, 1, 82. brūtei deva pirmuo glāzi, lai viņu zīmē̦tu un apmantuotu BW. 1, 86. visu tuo, kuo gar bērniņu dara, lai viņam nepiesistuos nekāds ļaunums, sauc par mantuošanu jeb apmantuošanu JK. VI, 21.;

2) behexen:
dievs zin, kas viņu tā apmantuojis, ka nemaz neiet uz priekšu Gold.;

3) apmañtuôt tē̦vu, den Vater beerben.

Kļūdu labojums:
apmantât: mantuošanu jeb apmantuošanu = mantāšanu jeb apmantāšanu

Avots: ME I, 104

‡ izmàntēt ² Lös., = izmañtuôt.

Avots: EH I, 465

‡ mantplēsis Atbalss kal.. 1893, = mañtràusis.

Avots: EH I, 783

‡ mantu (acc. od. instr. s.), in der Verbindung par mantu, durchaus, um jeden Preis (?): p. m. gribēdama nuodibināt ... mieru Janš. Līgava I, 247. p. m. tâ jāsteidzas ar kāzām 276 (ähntich 286). par visu mañtu (durchaus) man tas jādara Kegeln.

Avots: EH I, 783