atmantot
‡ atmañtuôt, zurückbekommen, -erwerben Ar.: kas atduos savu individuāluo dzīvi, tas tuo atmantuos kollektīvā dzīvē A. Niedra Nemiera ceļi IV, 422.
Avots: EH I, 155
Avots: EH I, 155
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mantot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mantot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
iemantot
ìemañtuôt, tr.,
1) ererben:
iemantuojama tiesa Jos. 1, 6;
2) erwerben, erlangen:
vainaks bija dārgs, un ne katra brūte tuo spēa iemantuot BW. III, 1, 27. kuo tu tuo ienmantuosi?
Avots: ME II, 43
1) ererben:
iemantuojama tiesa Jos. 1, 6;
2) erwerben, erlangen:
vainaks bija dārgs, un ne katra brūte tuo spēa iemantuot BW. III, 1, 27. kuo tu tuo ienmantuosi?
Avots: ME II, 43
izmantot
izmañtuôt ,* tr., ausbeuten, ausnutzen, exploitieren: cilvē̦ks klūp uz zemes bagātībām, izmantuo viņas, cik varē̦dams MWM. III, 362. katrs steidzas brīdi izmantuot Līg. Subst. izmantuôšana, die Ausbeutung; izmañtuôtãjs, wer ausbeutet.
Avots: ME I, 768
Avots: ME I, 768
mantot
mañtuôt,
1): viešņa... mantuoja... labvēlību Jauns. Augšz. 150, nee̦smu centies ... m. viņu naidu Mana dzīve 3 127. viņš negrib uzvēlēt, ka uotrs ar kuo mantuo (von einem, der anderen ungern Ratschläge erteilt)
Seyershof.
Avots: EH I, 783
1): viešņa... mantuoja... labvēlību Jauns. Augšz. 150, nee̦smu centies ... m. viņu naidu Mana dzīve 3 127. viņš negrib uzvēlēt, ka uotrs ar kuo mantuo (von einem, der anderen ungern Ratschläge erteilt)
Seyershof.
Avots: EH I, 783
mantot
mañtuôt, tr.,
1) erwerben
U.: maize, kuo ar taisniem sviedriem mantuojis Neik.;
2) erben:
šuo namu viņš mantuoja nuo sava brāļa. Subst. mañtuõjums, das Erbe: līdzekļus..., kuŗus viena paaudze atstāja uotrai kâ dārgu, svē̦tu se̦ntē̦vu mantuojumu Etn. II, 140.
Avots: ME II, 562
1) erwerben
U.: maize, kuo ar taisniem sviedriem mantuojis Neik.;
2) erben:
šuo namu viņš mantuoja nuo sava brāļa. Subst. mañtuõjums, das Erbe: līdzekļus..., kuŗus viena paaudze atstāja uotrai kâ dārgu, svē̦tu se̦ntē̦vu mantuojumu Etn. II, 140.
Avots: ME II, 562
nomantot
nùomañtuôt, tr., verhexen: pienu Tr. 479. lai dzīvuojuot nedabūtu kaunu, šīs kauna saites rauga nuomantuot JR. VI, 24.
Avots: ME II, 816
Avots: ME II, 816
piemantot
samantot
samantuôt: puika bij samantuojis rāceni Ciema spīg. 56. tiesas priekšsē̦dē̦tājs tiesu spriežuot samantuo daudz ienaidnieku Blaum. Raksti II 5 (1939), 14.
Avots: EH XVI, 429
Avots: EH XVI, 429
samantot
samantuôt, tr., erlangen, erwerben Segew., Spr.: guovi Stāsti Kraukļu kr. 80. mana ruoka ļuoti daudz mantas samantuojusi Hiob 31, 25. samantuo gudrību, samantuo atzīšanu Spr: Sal. 4, 5. tie... samantuoja daudz ze̦lta un sudraba un ļuoti daudz luopus Glück Judith 5, 9. cirzdams žagarus un lasīdams zarus samantuoju ziemai siltumu N. -Peb.
Avots: ME II, 680
Avots: ME II, 680