Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mants' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mants' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

gamants

‡ gamants, -s, Līksna "der Verstand" (?).

Avots: EH I, 382

mants: auch (mànts ² ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 51, Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Auleja, Liepna, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, Pas. VII, 41 (aus Višķi), 109 (aus Lettg.), VIII, 388 (aus Bewern): tis m. nelabs Pas. VI, 43. pieduošu tev visaida mantu X, 143 (aus Lixna). cik tur jis manta izkrēte! Kaltenbr.

Avots: EH I, 783

mants

mants [LP. V, 254, Pas. II, 143, mànts ² Preili], = manta: strauji te̦k Daugaviņa, dažu grūda dibe̦nā; tur guļ dažs kungu mants (Var.: daža kunga nauda) BW. 30767, 2.

Avots: ME II, 562

ūzmants

ũzmañts ² Stenden, = ūzbante.

Avots: ME IV, 411

Šķirkļa skaidrojumā (5)

aptvars

aptvars,

1): dimants..., kas ze̦lta aptvarā (Einfassung)
raže̦ni kalts Fr. Adamovičs Rudens ziedi 85; ‡

2) plur. aptvari Auleja, Urinverhaltung:
kad kas nepamiezn, saka, ka jam a.

Avots: EH I, 123

datikt

datikt, ‡

3) zufallen, zuteil werden:
šai vēl vairāk daticis Pas. I, 149. brāliem datika viss mants VIII, 159.

Avots: EH I, 309

ieķeplāt

ìeķe̦plât, [mantschend verwühlen: viņš ieķe̦rlājis biezputru (= ņēmis tuo nekārtīgi nuo bļuodas un tâ atstājis) Bauske, Schujen, Serben, Wenden.] tur stāvēja ieķē̦rlāti piena un sviesta spaiņi MWM. VII, 818. [In Roop, Allasch, Fest., Serbigal bedeute ìeķe̦r̃lât - eine Arbeit (schlecht?) beginnen, aber nicht beenden: tagad nav vē̦rts ieķe̦rlāt, padarīs tad, kad būs gaļa. In Ronneb. - in eine unangenehme Sache verwickeln: viņš jau tevi ar tai nelāga lietā grib ieķe̦rlāt.]

Avots: ME II, 34

paspīdināt

‡ paspīdinât, aufleuchten machen, eine Weile glänzen lassen: Imants paspīdināja kabatas spuldzīti Jaun. Ziņas 1938, № 64. Brenčuks ... vēl baltāk paspīdināja zuobus Upītis Pirmā nakts 397.

Avots: EH XIII, 175

vidzēt

vidzêt, -u, -ẽju, = vizêt, leuchten, fun keln: vidz kâ dimants Sassm. n. RKr. XVII, 63. vidzu vidz ezeriņš sīkajām raudiņām BW. 6206. kas spīdēja, kas vidzēja viņā lauka galiņā? 10033, 2 var.

Avots: ME IV, 581