Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mazināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mazināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

mazināt

mazinât (li. mãžinti "klein machen"),

1) verkleinern, kleiner machen, verringern:
māt mani mazināja (Var.: niecināja, mazu teica), ciema puiši dižināja; māte sauca cūkganiņu, ciema puiši līgaviņu BW. 10229;

2) verkürzen (einen Bruch)
U.;

3) sparen:
tautiešam, mūs[u] māsiņai visai daudz ēst nedeva, lai, kuopā sagājuši, mācās maizi mazināt BW. 16097. Refl. -tiês, kleiner, geringer werden, sich kleiner, geringer machen: svars caur tuo mazinājies Apsīšu Jē̦kabs III, 3. Jupis lielāks, Pē̦rkuonis tuomē̦r negrib mazinâšana, RKr. VIII, 7. Subst. mazinâtãjs, jem., der verkleinert, verringert; mazinâšana, das Verkleinern, Verringern; mazinãjums, die vollendete Tätigkeit des Verkleinerns, Verringerns.

Avots: ME II, 572

nomazināt

nùomazinât, ‡ Refl. -tiês, sich verkleinern; geringer (schwächer) werden Salis: vakarā paliek le̦ns un nuomazinājas vējš.

Avots: EH II, 67

nomazināt

nùomazinât [li. numãžinti], tr., verkleinern L.: žē̦lastību par daudz tad nuomazinātu Dünsb. nuomazināt parādu A. XX, 141.

Avots: ME II, 817

pamazināt

pamazinât [li. pamãžinti], tr., verringern, verkleinern, vermindern: izde̦vumus, sāpes. cik necik mēs pamazināsim verdzības sekmes Kronw. Refl. -tiês, sich verringern, vermindern: tam spē̦ki deviņkārt pamazinās LP. IV, 27.

Avots: ME III, 68

samazināt

samazinât, ‡ Refl. -tiês, sich verkleinern, weniger (kleiner) werden.

Avots: EH XVI, 429

samazināt

samazinât, tr., verkleinem: skuolē̦nu skaitu A. XX, 901; priekšme̦ta attē̦luojumu Stari I, 19.

Avots: ME II, 681

Šķirkļa skaidrojumā (7)

lašķēt

‡ lašķêt (gew. in der Zstz. mit at-), löschen, kühlen ("stiprumu mazināt"; z. B. den Backofen mit einem nassen Ofenquast ) Siuxt. Vgl. die Bemerkung zu ‡ atlešât.

Avots: EH I, 722

lupināt

lupinât (li. lùpinti "schälen),

1) schälen
[Dunika], klauben: kartupeļus, vēžus. meitām šļūkt, meitām vērpt, puišiem liepas lupināt! BW. 22633, 1;

2) klauben, nagen, kauen:
būs vardēm sausas reņģes par vasaru lupināt BW. 13067. lielus puišus vārnas knāba, mazus skudras lupināja 9810. es tuos kaulus lupināju 31085, 2. nesējiņa aizkrāsnē circenīšus lupināja 1431;

3) zausen, zupfen, rupfen, plündern:
visas vārnas, žagatiņas manu jumtu lupina BW. 3l284. diezgan tas krāpis, lupinājis mūs Dünsb.;

[4) "mazināt" Wessen]. Zu lupt.

Avots: ME II, 515

pārmērs

pãrmẽ̦rs,* das Übermass: dzīvē pārmē̦rs un lepnība Rain. viņa balsī skan dusmu pārmē̦rs un raudas Latv. [lai šuo pārmē̦ra spē̦ku (übermässige Kraft) mazinātu Pas. II, 174.]

Avots: ME III, 167

preteklis

preteklis,

1) der Gegensatz:
viņš mīl vis˙asākuos pretekļus A. v. J. 1897, S. 408. pretekļus izlīdzināt RKr. IX, 51. pretekļus starp lielgruntniekiem un mazgruntniekiem... mazināt Janš. Dzimtene 2 II, 314;

2) das Hindernis:
viņiem tie pretekļi nebūtu ceļā M. Āruons. ja tad putekļus nevaram nuovērst, tad tā nav mūsu vaina De̦glavs Rīga II, 1, 473;

3) etwas Widerliches
Ar.

Avots: ME III, 387

ravēties

‡ II ravêtiês Ramkau, = raûtiês 3 (weniger werden): mūsas jau ravējas. kad kādu zagli saķe̦rtu, tad ravē̦tuos (= zagšana mazinātuos).

Avots: EH II, 360

šļucināt

šļucinât,

1): nach unten gleiten machen
A.-Schwanb.; "mazināt" PV.: sāc nu re̦snuo pempi š˙!

2): oberflächlich melken
(šļucinet) Kand.

Avots: EH II, 646