mežinieks
mežinieks,
2): auch Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt;
2): pārbrauks... mežinieki, nuolijuši, nuosaluši BW. 2271.
Avots: EH I, 804
2): auch Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt;
2): pārbrauks... mežinieki, nuolijuši, nuosaluši BW. 2271.
Avots: EH I, 804
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mežinieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mežinieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
meženieks
[meženiẽks, mežiniẽks, f. -niêce,
1) ein im Walde Hausender, der Waldbewohner
[mežnieks Karls., Veselis Saules kaps. 11], Wäldler, die - in, im Gegensatz zu laucinieks: pumpuraiņus cimdus adu, laucinieku gaidīdama; vē̦lns atspēra meženieku ar tām kārkla vīzītēm BW. 7272, 1. dziedāja visas laucinieces, ne lapiņa nečabēja, dziedāja viena mežiniece, uozuolam zīles bira VL.;
2) der Waldarbeiter
[mežinieks Austriņ], ein Mensch, der mit einer Arbeit im Walde beschäftigt ist, namentlich der Holz vom Walde nach Hause führt: mežinieki brauc malkā. meženiekus ar kārti saņēma mājenieki ar dažādām dziesmām BW. I, 174;
3) der Wolf
Mag. IV, 2, 128.
Avots: ME II, 609
1) ein im Walde Hausender, der Waldbewohner
[mežnieks Karls., Veselis Saules kaps. 11], Wäldler, die - in, im Gegensatz zu laucinieks: pumpuraiņus cimdus adu, laucinieku gaidīdama; vē̦lns atspēra meženieku ar tām kārkla vīzītēm BW. 7272, 1. dziedāja visas laucinieces, ne lapiņa nečabēja, dziedāja viena mežiniece, uozuolam zīles bira VL.;
2) der Waldarbeiter
[mežinieks Austriņ], ein Mensch, der mit einer Arbeit im Walde beschäftigt ist, namentlich der Holz vom Walde nach Hause führt: mežinieki brauc malkā. meženiekus ar kārti saņēma mājenieki ar dažādām dziesmām BW. I, 174;
3) der Wolf
Mag. IV, 2, 128.
Avots: ME II, 609