Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'meimuri' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'meimuri' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
meimuri
[II meimuri "wankender, unsicherer Gang": piedzēris vai nespēcīgs cilvē̦ks iet meimuriem Sessw., Lös., Selsau, Lis. u. a.; vgl. auch mèimeris.]
Avots: ME II, 592
Avots: ME II, 592
meimuris
meimuris (unter mèimeris);
1): tas m. (ein Kalb).
jāatstāj mājā, tas netiek luopiem līdz Lems.
Avots: EH I, 796
1): tas m. (ein Kalb).
jāatstāj mājā, tas netiek luopiem līdz Lems.
Avots: EH I, 796
Šķirkļa skaidrojumā (5)
ģemberis
ģemberis,
1) bei Wid. ģe̦mburis], ein wackelnder, auf seinen Füssen nicht fest stehender Mensch:
tas tīrais ģemberis, aiziet meimuru meimuriem Stockm. u. Etn. II, Spr.;
2) ein wackelnder Schämel;
3) eine krumme, schlecht gewachsene Birke
AP., Adsel n. A. XIII, 81. Vgl. bemberis; [hieraus dissimiliert ?].
Avots: ME I, 696
1) bei Wid. ģe̦mburis], ein wackelnder, auf seinen Füssen nicht fest stehender Mensch:
tas tīrais ģemberis, aiziet meimuru meimuriem Stockm. u. Etn. II, Spr.;
2) ein wackelnder Schämel;
3) eine krumme, schlecht gewachsene Birke
AP., Adsel n. A. XIII, 81. Vgl. bemberis; [hieraus dissimiliert ?].
Avots: ME I, 696
ļinkāt
ļinkât: auch Prl., Sessw., (mit ìn 2 ) Alswig, (mit in̂ 2 ) Zögenhof, (mit in̂ ) Heidenfeld, Saikava; wackelnd gehen (mit in̂ 2 ) Lems.: kājas ... iet ... meimuriski, bet ļ. ļinkā gan vēl P. W. Šis ar mani tiesāties? 6. ‡ Refl. -tiês Lems. "kustēties, šūpuoties": virves gals ļin̂kajas 2.
Avots: EH I, 773
Avots: EH I, 773
meimeris
mèimeris, mèimuris, [mèimurs C., meîmuris Jürg., meîmuris 2 Treiden],
1) [meimurs Lettg.], ein Taumelnder, Wackelnder, Wankender: meimeris, kas meimeruo, streipuļuo Lös. n. Etn. IV, 146; ein ungeschickter, plumper Mensch [meimurs N. - Peb.], besonders der in der Rede ungewandt ist Gr. - Sessau. [viņš iet meimuriem Peb. n. U., er geht wie ein Betrunkener]; iet meĩmuŗu meĩmuŗiem [MSil.], auch miemuru miemuriem, meimuru meimuram Apšciems, taumelnd gehen Etn. II, 18; [nuodzinu meimurus "nuosnauduos" Memelshof];
2) meimuri, meimuri Femerstricke L.
Avots: ME II, 592
1) [meimurs Lettg.], ein Taumelnder, Wackelnder, Wankender: meimeris, kas meimeruo, streipuļuo Lös. n. Etn. IV, 146; ein ungeschickter, plumper Mensch [meimurs N. - Peb.], besonders der in der Rede ungewandt ist Gr. - Sessau. [viņš iet meimuriem Peb. n. U., er geht wie ein Betrunkener]; iet meĩmuŗu meĩmuŗiem [MSil.], auch miemuru miemuriem, meimuru meimuram Apšciems, taumelnd gehen Etn. II, 18; [nuodzinu meimurus "nuosnauduos" Memelshof];
2) meimuri, meimuri Femerstricke L.
Avots: ME II, 592
meimeriski
mèimeriski, mèimuriski, taumlnd: meimeriski, meimuriski iet. kājas iet tīri krustiski, meimuriski Rīg. Av.
Avots: ME II, 592
Avots: ME II, 592
miemuri
II miemuri, Femerstricke L.; [vgl. meimuri; nach Güntert Der. ar. Weltk. 51 zu einer Wurzel mei- "binden" in gr. μίτος "Einschlagfaden", ai. mēkhalā "Gürtel" u. a.].
Avots: ME II, 653
Avots: ME II, 653