Paplašinātā meklēšana

‡ I àizmelst Druva I, 392, = piesẽrêt.

Avots: EH I, 38

II àizmèlst ² , -šu, -su Warkh., Warkl. "hin-, weggehen".

Avots: EH I, 38

‡ apmelst "verleumden" Bauske.

Avots: EH I, 101

‡ atmelst, dummes Zeug antworten Prl.: viņš man kuo atmelsa.

Avots: EH I, 155

ìemèlst: melšas ieme̦lsušas, ka ... Tdz. 42147. Refl. -tiês, ‡

3) unablässig nach etw. tragen, verlangen
Kaltenbr.: iemelsies, lai pārduod Kaltenbr. bē̦rns iemelsas, lai māte viņam izce̦p plāceņus Wessen; sich auf etw. Versteifen Nautrēni: iemelsies kai cūka rakumos Nautrēni. iemelsies ar mantu (auf seinen Reichtum pochend), neduod meitinei miera ebenda. viņš kâ iemelsies mūsu meitā, ar kūju tuo neaizdzīsi Saikava.

Avots: EH I, 529

ìemèlst, einem etw. einflüstern, aufschwatzen, weissmachen, vorspiegeln: pēc kāda laika tie iemelš kungam LP. IV, 221. kaķis iemelsa žurkai, ka viņas māte mirstuot nuost LP. VI, 287. viņš grib man iemelst visādus niekus Ahs. Refl. - tiês,

1) sich einbilden
Karls.;

[2) zu
melst anfangen Lautb.].

Avots: ME II, 44

‡ ìemelstiês, sich verirren (?): vistas ieme̦lsušās runkuļuos Lubn.

Avots: EH I, 529

izmèlst, Refl. -tiês, ‡

2) eine Zeitlang Vorschläge machen:
vācīši izmelsās, ka "pārduod...! cik gribi, maksāsim tev" Pas. XII, 209; ‡

3) sich durchlügen:
jārauga i., ka biju dziļā miegā Janš. Līgava I, 94.

Avots: EH I, 466

izmèlst, ein Gerücht verbreiten, ausschwatzen: citas melšas izme̦lsušas, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402. ļaužu izme̦lstām te̦nkām es nepiešķīru ne˙kādu vērību Asp. Refl. - tiês, sich ausschwatzen: viņš ienāca gan˙drīz bez maņas, izmelsās un ielikās gan+drīz gultā Saul.

Avots: ME I, 770

[*I  melst, zu erschliessen aus aizmelst Druva I, 392 "aizaugt, piesērēt"; vgl. (aiz)melzt.]

Avots: ME II, 599

II mèlst: meļš kâ ... laika grāmata Janš. Dzimtene III ² , 310; phantasieren L. Refl. -tiês: auch (flunkern) Segew.: melsuos saviem biedriem ..., ka mani sagūstījuši Janš. Līgava II, 315. tie divi melšas tâ, ka ne˙kā nevar saprast Mežv. ļ. II, 16; hartnäckig auf etwas bestehen Kaltenbr.: mèlsies ² , lai parāda pasi; "ķilduoties, aplinkus uzmākties" (mit èl ² ) Saikava. ‡ Subst. mèlsējs ² Auleja, ein Fasler.

Avots: EH I, 799

II mèlst, -šu, -su, faseln, schwatzen, Gerüchte verbreiten, flunkern, verwirrt reden, Unsinn schwatzen: ļaudis melsa, ka kaimiņš nee̦suot nācis LP. IV, 79. tām valuodām, kas melsa, ka viņam būšuot jāiziet, bij sava taisnība Kaudz. M. melst niekus, Unsinn schwatzen Grünh. mēle melš un vārdi kļūdās, jeb vai man ausis tik melš? oder täuschen mich die Ohren? Stari I, 140. Refl. -tiês, hartnäcking auf etwas bestehen, faseln; [einen Vorwand suchen Wessen]: ej, kuo nu melsies! kuo viņi tur melšas? [kas jums visām nuoticis? kuo jūs melšaties? Janš. Dzimtene V, 337. saimnieks ieturēja aizduomās kādu sievieti..., sāka uz tās melsties un briesmīgi sasita LW. 1921, № 47, 3 _9.] Zu męli, màldît (s. dies); [vgl. auch Ehrlich griech. Beton. 55 und Boisacq Dict. 122 (unter βλάσφημος).]

Avots: ME II, 599, 600

[III mèlst ^2, -šu, -su Warkh., Warkl. "mit Schwierigkeiten kämpfend (z. B. auf einem schlechten Weg) gehen."]

Avots: ME II, 600

mèlstavis, der Lügner Biel. n. U.

Avots: ME II, 600

‡ me̦lste̦ns "?": tāds iztīsis m. (schwärzlich, brünett?) pudželis Janš. Līgava I, 235.

Avots: EH I, 799

melstiķis, der Lügner, (Faulenzer) Erlaa n. Etn. IV, 146, Wolm.

Avots: ME II, 600

[me̦l[n]strazds Fischer 94, = me̦lnais strazds, Wacholderdrossel.]

Avots: ME II, 599

‡ me̦l˜[n]strĩpa Dunika, eine gewisse Feldmaus (gelbbraun mit einem dunkelbraunen Streifen auf dem Rücken und einem langen, kahlen Schwanz).

Avots: EH I, 799

[nùomelst,

1) verleumden
Bauske;

2) "hingehen, weggehen:
n. uz miestu Warkl.]

Avots: ME II, 818

[nùomelst,

1) verleumden
Bauske;

2) "hingehen, weggehen:
n. uz miestu Warkl.]

Avots: ME II, 818

pamèlst: auch (Gerüchte verbreiten) Dunika (mit elˆ ² ).

Avots: EH II, 155

pamèlst, intr., tr., etwas schwatzen, Gerüchte versprengen: pamelš, ka braukšuot uz Spāniju Druva I, 1273.

Avots: ME III, 69

samèlst: tā grib tev kuo uz mani s. Janš. Mežv. ļ. I, 293.

Avots: EH XVI, 429

samèlst, tr., intr., zusammenschwatzen, -faseln, -flunkern Wid.: ķēniņš prasa brūtei, vai tas tiesa, kuo tuoreiz kungs viņam samelsis LP. VI, 311. viss bija me̦li, pie alus same̦lstas muļķības Saul. III, 158. rakstnieka same̦lsts SDP. VIII, 14. samelst kādam kuo, jem. etwas anhängen Dr. Refl. -tiês, faseln, flunkern (perfektiv): tu, puišel, šuoreiz dikti samelsies! Ahs.

Avots: ME II, 683

‡ *smelsteknis (od. *smelstekne?), ein Schöpfgefäss, Gerät zum Schöpfen (?): pajēme smelstekni un nuoskrēja uz upi gūt zivis Pas. XI, 366 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 535

uzmèlst, Refl. -tiês: kāds ve̦lns mums te uzmelsies (hat uns verraten)! A. Upītis Sm. lapa 97.

Avots: EH II, 729

uzmèlst, lügend aufbürden, inkriminieren: šādu neatļautu izturešanuos viņa uzmelsa uz Aizdziru kungu Janš. Mežv. ļ. II, 300. Refl. -tiês, Händel suchen Meiran, Saikava: kaimiņš uz mani kâ uzmelsies Saikava. kuo tu tai Jūlei šuovakar tâ uzmelsies? Vēr. II, 33.

Avots: ME IV, 358

uzmelstiês uz kuo Kurmene "unablässig etwas haben wollen und fordern (prasīt)". Zur Wurzel von samaldît III.

Avots: ME IV, 358

[II mārguôt (?) "melst, tukšu runāt" Neu - Laitzen.]

Avots: ME II, 583

me̦li (li. melaĩ), Demin. auch melīši BW. 32525, 5 var., die Lüge: balti, dzīvi, salti, tīri me̦li, me̦li, ka ar ruokām var taustīt, eitel, offenbare, handgreifliche Lügen. tīrus, baltus (dzīvus, saltus) me̦lus me̦luot, runāt, stāstīt. viņš ticēja tīri saltiem me̦liem Dok. A. tiesa bija, ne meliņi, ve̦cu ļaužu valuodiņa BW. 28152. miega me̦li, Phantasien, leere Einbildungen L., St., U. Sprw.: me̦li taisnības ielāps. me̦li nesāp. me̦li ve̦lna be̦rni. me̦liem īsas kājas. kaujas ar me̦liem kâ ar blusām. me̦lu tarba, ein Erzlügner, ein Lügensack; [me̦lu valuoda U., eine Erdichtung. - Nebst melst zu màldît (s. dies), osorb. molić "irre machen" (nach Jagić AfslPh. II, 397), arm. meł "Sünde", ahd. melda "Angeberei, Verleumdung" u. a., s. Bugge KZ. XXXII, 18, Boisacq Dict. 623 und Fick Wrtb. III ^4, 317.]

Avots: ME II, 595

II milzêt [für * milsêt?] Oppek. n. U., = melst">melst, muldēt.

Avots: ME II, 628

mùlst [PS., C., mùlst ² Kl.], -stu, -su, intr.,

1) herumirren, schweifen:
man duomas ap vienu tik vienīgi mulst Asp. cik ilgi viņas li gaidās mulst? Skalbe;

2) sich verwirren, verwirrt, konfus werden:
bet tad man acis reibst, prāts mulst Egl. nemulsti vien, mans prāts! Rainis. Refl. -tiês, herumirren, sich verwirren: kad tumsā prāti mulstas Krūza. [Vgl. melst und muldêt.]

Avots: ME II, 665

salˆts (li. šáltas, apr. salta, av. [wenn mit r aus l] sarǝta "kalt") Prl. n. FBR. VI, 96, Kl., Laud., Lis., A. Kalzenau, Kroppenhof, Setzen, Warkl., Schwanb., Adleenen, Selsau, Selburg, Heidenfeld, Gr. -Buschh., Kreuzb., Arrasch, Golg., Saikava, salts U., Peb., Bers., Grosdohn, Sessw., Lubn., Fehsen, Oselshof, Marzen, Nötk., Lixna, Schlossberg, Fehgen, Kokn., Memelshof, A. - u. N. -Rahden, Kurmene, Holmhof, Sassm., Adv. salˆti,

1) kalt:
Sprw. salts kâ le̦dus, gards kâ me̦dus. salti pūta ziemas vēji BW. 8865. saltu (Var.: aukstu, bargu) ziemu izcietuši 27957, 9. salts ūdens avuotā 8866. salta mana ustubiņa, salti gultas paladziņi 27828. slimnieci tu guldi... uz saltas zemes Kaln. Kaz. Dalbs 64. ilgi stāvuošiem ūdenī sāk jau mesties salti Aps. salti sviedri JK. Bē̦rtuļam pārskrēja salts pār kauliem Blaum. man salˆt (alter nom. s. neutr. g.) Kl., Kreuzb., Bers., Saikava od. salti Lis., Golg., es friert mich. saltā gaļa A. v. J. 1896, 3, Gallert. saltais kambaris Butzkowsky, die Handkammer. saltā zeme Gr. -Buschh., aus trockengelegten Sümpfen entstandene, weissen Lehm enthaltende Erde. - ka tu salts paliktu! dass du kalt würdest! Mag. XX, 3, 40 ( drückt mehr eine Verwunderung, als einen Fluch aus U.);

2) fig., kalt, bloss, nackt:
saltām metala skaņām Vēr. II, 172, salti me̦li, reine, unverschämte Lüge: viņš ticēja tīri saltiem me̦liem Krišs Laksts 17 . saltu melst Ar. tavu saltu lielību! Dr. vēl jau var˙būt saltākas valuodas esi dzirdējis nekâ šās Kaudz. M. 44. - Subst. salˆtums, die Kälte U., N. -Schwanb.: salt[i] bij man saltumā, karst[i] bij man karstumā BW. 12641, divi vien, kas saltuma nenuosala: rudzīt[i]s sniega kupe̦nā, bite kuoka namiņā BW. 27957, 10. Ein altes part. prt. zu salˆt.

Avots: ME II, 676

I samelkšêt (mit "elˆ") Salisb., Sessw., A. -Schwanb. "= same̦luot"; sameîkš(ķ)êt "melst">samelst" Bers.

Avots: ME II, 682

samùlsêt ² , -ēju,

1) = samulsinât: viņš tevi samulsēja;

2) = melst">samelst Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 690

sažvadzinât, ‡

3) "samelst" Frauenb.: s. visādus niekus.

Avots: EH XVI, 469