Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'memme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'memme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

memme

memme BW. 2190, (mit em̃ ) Siuxt, (mit èm 2 ) Linden, Demin. mem̃mīte AP., (mit èm 2 ) Saikava, die Mutter: izlutinātiem memmes ... bērniņiem Janš. Dzimtene IV, 255.

Avots: EH I, 780



večmemme

večmemme A. XI, 5; Etn. III, 186, Upītis St. 32, die Grossmutter.

Avots: ME IV, 519

Šķirkļa skaidrojumā (9)

dēls

dê̦ls, Demin. dêliņš, dê̦luliņš BW. 2089, dêļuks Bers., de̦lˆs, Gen. dê̦la Felixberg, Targeln, Angermünde, Puhnen, Scheden, Laidsen, Talsen, Postenden, Sassm., Wandsen; dêle Mar. n. RKr. XV, 112 (in kosender und auch verächtlicher Bedeutung), der Sohn: dē̦la vietā pieņemt, adoptieren. jauni dē̦li sabraukuši, ein Sohn ist geboren (Pl. statt des Sing.). dē̦la dē̦ls, der Enkel; dieva dē̦li, Gottessöhne, die um die Töchter der Sonne (saules meitas) werben; Pē̦rkuoņa dē̦li, die Söhne des Donnergottes; krūmu dē̦li, die Söhne des Gebüsches, d. i. Zigeuner, die auch dieva dē̦li scherzhaft genannt werden; krusta d. od. krustdē̦ls, der Taufsohn in der Studentensprache: der Fuchs; memmes dēliņš, Muttersöhnchen; tautas dē̦ls, der Freier; tē̦va dē̦ls, ein junger Mann vornehmer Abstammung, ein Wirtssohn: vairāķ kalpi bildināja, ne īstie tē̦va dē̦li. Zu dēt "saugen", [dêle "Blutegel"], gr. ϑῆλυς "säugend, weiblich", ϑηλή "Mutterbrust", ai. dhārú-ḥ "säugend", [la. fēlāre "säugen" u. a.].

Avots: ME I, 463


glāsēt

glãsêt, -ẽju "lutināt" Seyershof, sorgsam pflegen Zögenhof, "schonen, žē̦luot" Trik.: tuo memmes dēliņu jau pūš un glāsē vien! Zögenhof. tā māte savus bē̦rnus briesmīgi glāsē Trik.

Avots: EH I, 392


Jēpis

Jẽpis, ‡

2) jēpis "Lotterbube, Memme".

Avots: EH I, 564


memma

me̦mma BW. 2914; 20868, 5, (mit em̃ ) AP., die Mutter (in der Kindersprache?); Demin. memmiņa BW. 7631 var., (mit èm 2 ) Saikava, (geringschätzig) memmele BW. 33605, Karls., (mit em̃ ) Lesten, mem̃mene AP., me̦m̃me̦ns Puhren n. FBR. XIV, 47.

Avots: EH I, 780


mimmis

mimmis, f. mimmele, eine dumme, ungeschickte Person Burtn. - Nach U. in Wolm. und Burtn. mimis fūr Memme.

Avots: ME II, 629


ninnāt

niñnât, -ēju, tränken: memme būs drīzi mājās, tad tevi ninnelēs BW. 2132.

Avots: ME II, 744


pepe

pepe: kaujam ežus, me̦tam katlā, vārīsim. tētem p. (Var.: gaļa), memmei p., bē̦rniem suliņa BW. 2186, 5.

Avots: EH XIII, 224


pīzda

pĩzda,

1) die weibliche Scham
U.: Sprw. tik mīlīgs kâ sievas pīzda;

2) gemeines Schimpfwort, das altes Weib, Memme bedeuten soll.
Dürfte nebst li. pyzdà aus slav. pizda dass. entlehnt sein (man beachte den Unterschied in der Betonung!).

Avots: ME III, 236


vecmāte

ve̦cmãte,

1) ve̦cmāte U., LP. III, 45; VII, 128; Vēr. I, 691, ve̦camāte U., ve̦cā māte Frauenb., ve̦cmāma A. Brigader Daugava I, 1, ve̦cmāmiņa, ve̦cmamīna Pas. IV, 119 (aus Planhof), ve̦cmāmuļa LP. Vll, 38, ve̦cmemme, ve̦cmemmiņa BW. 2032 var., die Grossmutter;

2) ve̦ca māte Stāsti Kraukļu kr. 23, die Hebamme;

3) genit. Verbind.: ve̦cmātes ausis, Stachelschwamm (hydnum auriscalpltim)
U. Zur Bed. I vgl. mnd. oldemôder.

Avots: ME IV, 516