ve̦cmãte,

1) ve̦cmāte U., LP. III, 45; VII, 128; Vēr. I, 691, ve̦camāte U., ve̦cā māte Frauenb., ve̦cmāma A. Brigader Daugava I, 1, ve̦cmāmiņa, ve̦cmamīna Pas. IV, 119 (aus Planhof), ve̦cmāmuļa LP. Vll, 38, ve̦cmemme, ve̦cmemmiņa BW. 2032 var., die Grossmutter;

2) ve̦ca māte Stāsti Kraukļu kr. 23, die Hebamme;

3) genit. Verbind.: ve̦cmātes ausis, Stachelschwamm (hydnum auriscalpltim)
U. Zur Bed. I vgl. mnd. oldemôder.

Avots: ME IV, 516

ve̦cmãte,

1): ein altes Weib
BW. 29142 var.

Avots: EH II, 767