menca
me̦ñca: auch Kal., Rothof; zvejnieku ciemuos bē̦rni tâ pieraduši pie vienīgā īstā pavalga - me̦ncām, ka, dabūjuot reiz kādu gaļas pavalgu, sauc tuo arī par me̦ncu; tâ cūkgaļu bē̦rni sauc par cūkas me̦ncu Janš. Nīca 33 (ob. aber me̦nca mit dieser Bed. nicht aus einem kuron. *me̦nsa = le. mìesa "Fleisch" entstanden ist?).
Avots: EH I, 780
Avots: EH I, 780