Paplašinātā meklēšana

miša, auch misa, die Messe: [atbrauca pie baznīcas, kad mišas (der Gottesdienst) gāja jau uz beigām Dunika]. mišas vilkt, die Messe lesen Lind. n. Mag. XIII, 2, 57; uz mišām viņu likt, für ihn eine Mese lesen, d. h. nach dem Volksglauben ihn verfluchen lassen Autz. [miša zunächst wohl aus li. mišià; misa nebst estn. missa od. misse wohl aus mnd. mise.]

Avots: ME II, 637

mišana, mišanâs, das Nomen actionis zu mist(iês).

Avots: ME II, 637

I misa, s. miša.

Avots: ME II, 635

I mist (li. mìsti "leben wovon, sich ernähren womit"), mìtu, mitu, intr., leben, sich aufhalten, seinen Lebensunterhalt haben, sich ernähren, gedeihen: zaldāti mita kuorteļuos LP. VII, 675. gribu mist starp jums 1226. brālis gājis uz tuo kalnu, kur čūska mita IV, 54. mita uz mūriņa Kaudz. M. tu sirdī neļauj nuopūtām un skumjām mist L. Bērziņš. likās, ka vijuolē mistu viņa dvēsele Vēr. II, 1195. brieži senāk Vidzemē nav mituši A. XX, 144. skrej (bitīte) pie manis ziemu mist BW. 30400. [ziemu mitis teļš U., ein Kalb, das ein Jahr alt ist.] vai liniņi tev neauga, vai nemita avitiņas? BW. 23521. tavs vīrs bijis vēl tāds labi mitis, spirgts un smaidīgs R. Sk. II, 128. [labi mitusi aita var gan būt krietni pasmaga Janš. Dzimtene ² II, 203.] Subst. mišana, das Wohnen, Leben. [Wohl nebst mitinât zu màita (s. dies) und av. miϑnāiti "weilt, wohnt", maēϑanǝm "Aufenthaltsort", s. Fick Wrtb. I ^4, 102, Berneker Wrtb. II, 52, Trautmann Wrtb. 185.]

Avots: ME II, 636

II mist [li. - mìšti "in Verwirrung geraten"], mistu, misu, nur in der Zstz. mit iz-, sa-. Refl. -tiês, verwirrt werden, irre gehen, fehlgehen, fehltreten: gājis, ka ne+maz nemisies LP. VI, 6. Subst. mišanâs, das Fehlgehen, das Sichirren Spr. Zu màisît.

Avots: ME II, 636