Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'miesnieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'miesnieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

miesnieks

mìesnieks: miesnieka zeļļi BW. 19008.

Avots: EH I, 825


miesnieks

mìesnieks [miesinieks Für. slav. męsьnikъ)], Demin. verächtl. mìesniecẽ̦ns, der Fleischer: Spr. vienu vērsi nevar diviem miesniekiem pārduot."... vai jūs miesniecē̦ns?" skuķis viņu tincināja: "arī mums lejā ir viena guovs baruojama" Seibolt.

Avots: ME II, 655

Šķirkļa skaidrojumā (10)

apknaibīt

apknaîbît, wiederholt ringsum (ein wenig) kneifen Spr., abkneifen (perfektiv): a. maizes klaipu. uogas apknaibītas Pas. VIII, 177. pavasaruos rāceņiem jāapknaiba asni Siuxt. miesnieks apknaiba luopus.

Avots: EH I, 92


aptriept

aptrìept, tr., beschmieren, bestreichen: jūs asnīm aptriepti Rain. Refl. -tiês, sich beschmieren: viņš aptriepies kā miesnieks Rain.

Avots: ME I, 131


aptukt

aptukt (li. aptùkti), -tùku, -tuku J. Kaln., und aptûkt, intr., ringsum Fett ansetzen, anschwellen: putni bija aptūkuši Skalbe. brangs un aptucis kā miesnieks J. Kaln. vai bijāt (vistas) aptukušas, ka laktā nelēcāt BW. 25124. ilga guļa pabalsta cilvē̦ka aptūkšanu A. XI, 725. [aptukt (prs. aptukstu) bedeute in Tittelmünde "müde geworden eine Arbeit abbrechen", z. B. aptuki gan! es jau tuo duomāju, ka tu aptuksi.]

Kļūdu labojums:
nelēcāt = nelē̦cat

Avots: ME I, 131


notaustīt

[nùotaûstît, abtasten: tumsā duris meklējuot nuotaustīja siênu nuo vienas vietas. miesnieks nuotaustīja luopu un nuoteica svaru N.-Peb. Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang tasten:
visu laiku nuotaustījuos, bet ne˙kā neatradu;

2) ohne Arbeit trödeln:
nuotaustījas vien un ne˙kā nepadarīja Wolmarshof;

3) vergebens eine Antwort aussinnen:
nuotaustījās vien pēc atbildes, bet ne˙kā neatrada Lis.]

Avots: ME II, 872


skaistlīgs

skaistlīgs J. Miesnieks Bērzupju ģim. portr. 83 "?".

Avots: EH II, 498


šķērbeniece

šķērbeniece J. Miesnieks Bērzupju ģimenes portr. 40 "?".

Avots: EH II, 633



šmurkstele

šmurkstele "?": lupstuojiem, nuo kuŗiem Emīlītis taisa šmurksteles J. Miesnieks Bērzupju ģim. portr. 124.

Avots: EH II, 650


spertele

sper̂tele Linden in Kurl., = spe̦rtaļa 1: pūrā tik trīs guovis un viena s. ("?") J. Miesnieks Bērzupju ģim. portrets 43.

Avots: EH II, 548


sprādzenis

sprâdzenis C., Golg., U.; sprādzens Spr., ein Krepierling U., Spr.; das Aas Spr.: guļuot kâ sprādzenis Kaudz. M. 315. ve̦cs kâ sprādzens Etn. IV, 4. kurš (= miesnieks) sprādzeņus... pārvērš de̦sās V. Eglītis. Zu sprâgt.

Avots: ME III, 1014