mìesnieks [miesinieks Für. slav. męsьnikъ)], Demin. verächtl. mìesniecẽ̦ns, der Fleischer: Spr. vienu vērsi nevar diviem miesniekiem pārduot."... vai jūs miesniecē̦ns?" skuķis viņu tincināja: "arī mums lejā ir viena guovs baruojama" Seibolt.

Avots: ME II, 655

mìesnieks: miesnieka zeļļi BW. 19008.

Avots: EH I, 825