Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'milze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'milze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
milze
milze
milze,
1) milza C. "daudzums", ein Haufe:
[milze kuoku Warkl.]. tur laba milze cilvē̦ku, da steht ein grosser Haufe beisammen Ruj. n. U.;
2) ein vornehmes Geschlecht
Ruj. n. U.;
[3) mil˜ze, = milzums
II: viņam pirkstā milze ieme̦tusies Warkl. - Wohl zu milzt I].
Avots: ME II, 628
1) milza C. "daudzums", ein Haufe:
[milze kuoku Warkl.]. tur laba milze cilvē̦ku, da steht ein grosser Haufe beisammen Ruj. n. U.;
2) ein vornehmes Geschlecht
Ruj. n. U.;
[3) mil˜ze, = milzums
II: viņam pirkstā milze ieme̦tusies Warkl. - Wohl zu milzt I].
Avots: ME II, 628
milzen
milzene
milzenīgs
milzenis
milzens
milze̦ns,
1) riesig:
milze̦nais zvīņkuoks AT. 15;
2) milzens U., Spr., ein Riese
(milze̦ns LP. VI, 497); der Tyrann (bibl.): [tanīs dienās bija milzeni virs zemes Glück I Mos. 6, 4. milzenu bē̦rni ir viņu kavuši Judith 16, 7. milˆze̦ns 2 Lautb., ein nicht ganz erwachsener Riese].
Avots: ME II, 628
1) riesig:
milze̦nais zvīņkuoks AT. 15;
2) milzens U., Spr., ein Riese
(milze̦ns LP. VI, 497); der Tyrann (bibl.): [tanīs dienās bija milzeni virs zemes Glück I Mos. 6, 4. milzenu bē̦rni ir viņu kavuši Judith 16, 7. milˆze̦ns 2 Lautb., ein nicht ganz erwachsener Riese].
Avots: ME II, 628
Šķirkļa skaidrojumā (7)
aizmigt
àizmigt (li. užmìgti),
1) intr., einschlafen:
muļķītis aizmieg kā dieva ausī LP. IV, 99. tie bij cieti aizmiguši Dīc. I, 42. Sprw.: iet kā aizmidzis (od. akls). vai tev acis aizmigušas Ltd. 776, von einem Unaufmerksamen. tas aizmiga uz mūžīgu dusu A. XI, 99; nāves miegā Alm.;
2) trans., zumachen, schliessen:
ve̦lns aizmiga acis LP. (gew. aizmiedza). Refl. -tiês: sulainis tā bijis aizmidzies LP. VI, 328. es svē̦ti aizmigšuos, entschlafen. aizmilze, s. aizmilzums.
Avots: ME I, 40
1) intr., einschlafen:
muļķītis aizmieg kā dieva ausī LP. IV, 99. tie bij cieti aizmiguši Dīc. I, 42. Sprw.: iet kā aizmidzis (od. akls). vai tev acis aizmigušas Ltd. 776, von einem Unaufmerksamen. tas aizmiga uz mūžīgu dusu A. XI, 99; nāves miegā Alm.;
2) trans., zumachen, schliessen:
ve̦lns aizmiga acis LP. (gew. aizmiedza). Refl. -tiês: sulainis tā bijis aizmidzies LP. VI, 328. es svē̦ti aizmigšuos, entschlafen. aizmilze, s. aizmilzums.
Avots: ME I, 40
aizmilzums
àizmilˆzums,
1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;
2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.
Avots: ME I, 40
1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;
2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.
Avots: ME I, 40
izplensties
izplenstiês, sich ver -, ausbreiten: tā izplendās pār visu tik bagātuo leišu un latviešu gara mantu RKr. X, 13. milzenim svārki izplendās, cēlās Wid. tie daudz tālāku izplenžas RKr. VIII, 11. drīz viņa (ķilda) izplensies pa visu zemi Lautb. [Vgl. li. išsplendu "werde breiter".]
Avots: ME I, 782
Avots: ME I, 782
milza
milza,
1) (unter milze 1): cilvē̦ku milˆza C. m. cilvē̦ku sanākusi Grawendahl, Heidenfeld. cilvē̦ku kâ milˆza bija N.- Peb.;
2) als Adverb; s. unter milˆzis I.
Avots: EH I, 815
1) (unter milze 1): cilvē̦ku milˆza C. m. cilvē̦ku sanākusi Grawendahl, Heidenfeld. cilvē̦ku kâ milˆza bija N.- Peb.;
2) als Adverb; s. unter milˆzis I.
Avots: EH I, 815
nosaukas
nuosaukas, der Jammer, der Schaden: kur kāju speŗ (raganas), tur tikai nuosaukas gaidi! LP. VI,10. reiz dzīvuojis milzenis, padarīdams ganāmiem pulkiem lielas nuosaukas V, 97. tu brīnumus un nuosaukas vien izdari A. VIII, 1, 207. [pēc lielas vē̦tras, kad zvejnieki uz jūŗas, būs lielas nuosaukas am kurl. Strande.] Zu nùosaukt.
Avots: ME II, 843
Avots: ME II, 843
staukšēt
staukšêt, intr., klappern, rasseln; mašīna... staukšē̦dama dzina smaguo kuģa milzeni... uz priekšu Siliņš 50.
Avots: ME III, 1049
Avots: ME III, 1049
tukt
tukt (li. tùkti "fett werden"),
1) Praes. tùku Drosth., (mit ù 2 ) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Saikava, (mit û 2 ) AP., U. od. tūkstu U., Praet. tuku, = tūkt, fettwerden, schwellen U., Wessen: Sprw. juo lāci lād, juo lācis tūk Br. sak. v. 591. tu . . . tukdams par negantu milzeni audz Vēr. I, 911;
2) fett werdend nicht mehr Eier legen:
vista tukst Wessen. Zu tàuks.
Avots: ME IV, 258
1) Praes. tùku Drosth., (mit ù 2 ) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Saikava, (mit û 2 ) AP., U. od. tūkstu U., Praet. tuku, = tūkt, fettwerden, schwellen U., Wessen: Sprw. juo lāci lād, juo lācis tūk Br. sak. v. 591. tu . . . tukdams par negantu milzeni audz Vēr. I, 911;
2) fett werdend nicht mehr Eier legen:
vista tukst Wessen. Zu tàuks.
Avots: ME IV, 258