izmisīt
izmisît, tr., verpfuschen: šis gājiens būtu tikai pa pusei izdarīts, būtu izmisīts un ve̦lts A. XII, 648. Vgl. misēties.
Avots: ME I, 772
Avots: ME I, 772
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'misīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'misīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
misīt
misît,
1): auch Ramkau (prs. misu ); ‡
2) tr., verfehlen
Linden in Kurl.: kâ tu vienu sitienu misī, tad tū˙līt jauc (ar spriguļiem kuļuot). Refl. -tiês,
1): man misījās, un bļuoda zemē gan! AP. viņam iešana nemisījas Salis; ‡
2) sich treffen, passieren
Sonnaxt: misījās (= gadījās) aiziet kruogā uz pašu launagu.
Avots: EH I, 818
1): auch Ramkau (prs. misu ); ‡
2) tr., verfehlen
Linden in Kurl.: kâ tu vienu sitienu misī, tad tū˙līt jauc (ar spriguļiem kuļuot). Refl. -tiês,
1): man misījās, un bļuoda zemē gan! AP. viņam iešana nemisījas Salis; ‡
2) sich treffen, passieren
Sonnaxt: misījās (= gadījās) aiziet kruogā uz pašu launagu.
Avots: EH I, 818
misīt
misît, -ĩju od. -u, -ĩju, intr., sich irren, sich versehen, fehlen, fehlschiessen Spr.: tad tu esi misījuse Blaum., Aps., Lub., C. bet tâ var drīzāk misīt A. XX, 252. es vē̦lē̦tuos, ka jūs kādu dienu misītu un iedzītu man luodi kaklā Stari I, 345. Refl. -tiês, verwirrt werden, irre gehen, fehlgehen, fehltreten: vārdi misās, dabūs piedzert. tev kāja misās Rainis. revolveris sprāgst, bet ruoka misās Vēr. I, 1231. [Zu misêt "verfehlen."]
Avots: ME II, 636
Avots: ME II, 636
pārmisīt
pãrmisît, tr., verwirren, Fehler machen: tâ kâ man ar rakstīšanu lāgā neveicas, varu būt pārmisījis Blaum. Refl. -tiês, sich irren, sich versehen: man bieži pārmisās Rn. pārmisījies ar tuo steigšanuos A. XX, 84.
Avots: ME III, 167
Avots: ME III, 167