Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mitne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mitne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

mitne

mitne: auch Strods Par. vōrdn. 113.

Avots: EH I, 819



piemitne

piemitne, der Aufenthaltsort: īpaši veļi, kuru piemitne pavards Pūrs I, 107.

Avots: ME III, 273

Šķirkļa skaidrojumā (4)

aizvilkt

àizvìlkt,

1) : taisījās braukt ciemā, bet neaizbrauca: suns aizvilka baļķi ceļā Wessen; a. kuo līdz Siuxt, jem. mitnehmen, -führen:
lielie aizvilkuši arī mazuos līdz pieguļā;

3) : a. caurumu Siuxt, ein Loch eilig und flüchtig zunähen; zufrieren machen
Siuxt: ja tāds laiks, tad drīz vien aizvilks upi ciet;

6) a. plīvuri aiz acīm, die Augen verschleiern
Schnehpeln. Refl. -tiês,

3) a. aiz oder priekšā, sich (etwas) hinter oder vor etwas ziehen
(perfektiv): aizvilkusēs plīvuri aiz sejas (= sejai priekšā) Janš. Bandavā I, 229. aizvilkusēs drāneli aiz acīm 172 (ähnlich Dzimtene IV, 8). a. plīvuri acīm priekšā;

4) sich schliessen, sich womit überziehen
Siuxt: pušums, dīķis aizvilcies.

Avots: EH I, 63


iedaža

iedaža,

1) Eingebung, Einfall, Grille
L.: ļaunuo garu..., kas saceļ grē̦ku iedažas Dēmons 54;

2) iedaža, als Imbiss:
iekuod tā˙pat iedažām (pabruokasti), lai sliktās siekalas nuoiet Adsel. In Tirs., Golg. und Irmelau: maizi uz baznīju iedažām līdz paņemt, für alle Fälle mitnehmen;

[3) "Ursache, Grund"
Weinsch.;

4) iedaža "zuweilen"
Tirsen.]

Avots: ME II, 9


piejemt

pìejemt,

1): jauki piejȩm (nimmt auf)
mani Tdz. 54607. viņš visu piejȩm (= klausa), kuo tik viņam saka Kand.;

2): "mitnehmen" ME. III, 254 zu verbessern in "nehmen"; piejȩ̄musi ābuoļu Pas. IX, 307. vairāk piejēmu nuo jās tauku kâ nuo kāda vepŗa Kaltenbr. klus kai ūdeni mutē piejȩ̄musi Pas. XII, 449; ‡

3) p. ruoka pie..., mit der Hand berühren:
piejȩmu ruoku pie dakšām Erkul n. FBR. XIV, 69. ‡ Refl. -tiês,

1) zur Genüge für sich nehmen:
linu vien nevarēja p. Kaltenbr.;

2) zunehmen
(intr.) Dunika: p. svarā;

3) auf sich nehmen:
jis piesajem[j] izvaicāt visu Pas. X, 417.

Avots: EH II, 252


piejemt

pìejemt,

1) annehmen:
ka tuo nāve pieje̦mtu! dass ihn der Tod holte Mag. XX, 3, 40;

2) reichlich mitnehmen:
atradis... bļinus ar gaļu, viņš stipri paēde un piejēme vēl līdz uz mājām Pas. I, 329.

Avots: ME III, 254