Paplašinātā meklēšana

àizmuõcît, tr., mit. Mühe wegschleppen: nastu līdz mājām. Refl. -tiês, mit Müh und Not wohin gelangen: kaut dievs palīdzē̦tu aizmuocīties līdz galam Aps. V, 32.

Avots: ME I, 42

‡ apmuõcîtiês Salis, mühsam herumgelangen: a. purvam apkārt.

Avots: EH I, 103

‡ atmuõcît,

1) mühsam herbringen oder herführen
Siuxt u. a.: a. mucu uz istabu;

2) mühsam losbekommen
Stenden u. a.: beidzuot šuo lādi atmuocīju gan vaļā. Refl. -tiês, mühsam hergelangen: a. ar ve̦zumu mājā.

Avots: EH I, 157

izmuõcît, tr.,

1) abquälen:
ļaudis LP. VII, 175;

2) mit Gewalt, mit Mühe etw. herausheben, herausschaffen, hervorbringen, leeren:
viņi lielām muokām izmuocījuši krē̦slu ārā LP. VII, 262. "nez, vai varēšu izciest", meita izmuocīja pār lūpām Vēr. II, 659. ne˙kuo darīt - izmuoca tuo pusstuopu brāgas LP. V, 340. Refl. - tiês,

1) sich abmühen, abquälen:
dē̦ls gan izmuocījies, nevarējis akmeni celt LP. V, 343;

2) sich durcharbeiten:
izmuocījies ugunij cauri LP. VI, 622.

Avots: ME I, 774, 775

muõcît, -cu od. -ku (auch: -cĩju BW. 31412 [und bei Glücl]), -cĩju tr., quälen, plagen, martern: muocīt uz puosta, līdz beidzamam, pie beigām, nuost, bis aufs äusserste, zu Tode quälen: ve̦lns... muoca šuo tīri nuost LP. II, 24. gaŗš laiks muoca IV, 199. mazākus bē̦rnus, kas vēl nestāv skuolas ve̦cumā, vasarā muoka ar cūkām Etn. III, 75. kuo pats vari padarīt, ar tuo nemuoci citus! vai pietrūka muocāmuo (Var.: muokāmuo)? BW. 31412. Refl. -tiês, sich quälen, plagen: viņš muocās ar tevi kâ ar zuobu sāpēm NIek. muocās kâ ve̦lns ar krupi, von grosser Plackerei U., Peb. muocījušies ilgu laiku gar akmeni LP. IV, 166. Subst. muõcîšana, das Quälen, Plagen, Martern; muõcîtãjs, der Quäler. [Nebst li. mũčyti aus aruss. мучити dass.

Avots: ME II, 681

‡ muocītava, eine "Plageanstalt": kunga rija, manu brāļu m. Tdz. 52702.

Avots: EH I, 840

nùomuõcît, ‡

3) mühsam zu Ende bringen:
beidzuot nuomuocījusi lūgšanu līdz galam Pas. VI, 37.

Avots: EH II, 71

nùomuõcît, tr.,

1) abquälen, abmartern, abplacken:
kuo palīdz daiļai augt, kad tautiņas nuomuocīja? BW 21419. man bij viena skaista dziesma, tuo bij bē̦rni nuomuocījuši BW. 1016;

[2) mühsam verschlucken:
slimniekam tuo pašu mazumiņu bij grūti nuomuocīt (= nuodzert, iedabūt) Lis.] Refl. - tiês, sich abquälen, sich abplacken: pats nuomuocījies ar slapju galviņu LP. VII, 989.

Avots: ME II, 823, 824

pãrmuõcît,

1) etwas mit Mühe hinüberschleppen, hinüberbringen:
nastu pār žuogu;

2) eine Arbeit mit Anstrengung aller Kräfte bewältigen:
pēc ilga laika taču pārmuocījis saites pušu LP. II, 7. Refl. -tiês,

1) sich mit Mühe hinüberschleppen:
kamē̦r kungs kalniem pārmuocījās... LP. VI, 486;

2) sich überanstrengen, sich zu sehr abquälen.

Avots: ME III, 168

pā`rmuõcît, mit Mühe nach Nause bringen schleppen: ve̦zumu mājās. Refl. -tiês sich mühsam nach Hause schleppen.

Avots: ME III, 168

pìemuõcît, abquälen: piemuocītā balsī Stari II, 185. Refl. -tiês, sich abquälen: zemnieki teica, ka piemuocījušies Stari II, 265.

Avots: ME III, 275

samuõcît,

1) stark quälen
(perfektiv): samuocījis bē̦rnu līdz asarām. pa˙visam samuocījis. Apsk. v. J. 1905, S. 237;

2) eine bestimmte od. längere Zeit quälen:
samuoca zē̦nu divas naktis LP. I, 66. Refl. -tiês,

1) sich stark quälen
(perfektiv): viņš galīgi samuocījās;

2) sich eine bestimmte od. längere Zeit quälen:
braucēji samuocās trīs dieniņas - ne˙kur tikt, ne˙kur pabūt LP. II, 2. ķēniņš... samuocījies ve̦se̦lu dienu IV, 123. ve̦lns samuocījies līdz pusnaktij IV, 134. samuocījies pāri par pusnakti VII, 182.

Avots: ME II, 691

uzmuõcît, mit Mühe hinaufschaffen: ar lielām pūlēm uzmuocīt maisu augšā. Refl. -tiês, mit Mühe hinaufgelangen: uzmuocīties pa trepēm augšā.

Avots: ME IV, 361