aizmudīt
‡ àizmudît "ersticken (tr.), erwürgen" Warkl.: žīdi slimnieku ar spilve̦niem aizmudīja. Refl. -tiês "ersticken (intr.)"Warkl,: bē̦rns gaisa trūkuma dēļ aizmudījies.
Avots: EH I, 40
Avots: EH I, 40
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mudīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mudīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
aizmudīties
‡ àizmudîtiês, eilig hin-, weggehen Bers., MSil., N. - Peb., Salisb.; aus eigenem Antrieb hin-, wegeilen Erlaa, KatrE., Kl.: negribēju viņu laist, bet viņš pats aizmudījās.
Avots: EH I, 40
Avots: EH I, 40
apmudīt
‡ apmudît Warkl.,
1) ersricken
(tr.), apslāpēt: stāds aiz gaisa trūkuma apmudīts;
2) = nùosluôdzît 1: a. linus mārkā. Refl. -tiês, = nùovadêtiês 1: alus apmudījies.
Avots: EH I, 103
1) ersricken
(tr.), apslāpēt: stāds aiz gaisa trūkuma apmudīts;
2) = nùosluôdzît 1: a. linus mārkā. Refl. -tiês, = nùovadêtiês 1: alus apmudījies.
Avots: EH I, 103
grūtmudīte
izmudīt
[izmudît C., antreibend hinausbekommen. Refl. - tiês, C., Lis., N. - Peb., schnell hinauseilen.]
Avots: ME I, 773
Avots: ME I, 773
mudīt
mudît, - u od. - ĩju, tr., anspornen, antreiben, anpurren, ermuntern Lös. n. Etn. IV. 147: mudī viņus uz darbu! Mar. n. RKr. XV, 127. viņš mudīja arī citus pie darba ķerties JR. VII, 121. Refl. - tiês,
1) sich beeilen
[Lis., Jürg.], sich eilig begeben, streben, emsig sein: es muldījuos uz mājām Mar. n. RKr. XV, 127. draudzes dze̦nas un mudās uz lielajiem kuokiem aiz izcirtuma Blaum. lai katrs savuos darbuos muduoties BW.;
[2) nach etwas verlangen
AP.] Vgl. das üblichere mudinât.
Avots: ME II, 659
1) sich beeilen
[Lis., Jürg.], sich eilig begeben, streben, emsig sein: es muldījuos uz mājām Mar. n. RKr. XV, 127. draudzes dze̦nas un mudās uz lielajiem kuokiem aiz izcirtuma Blaum. lai katrs savuos darbuos muduoties BW.;
[2) nach etwas verlangen
AP.] Vgl. das üblichere mudinât.
Avots: ME II, 659
mudīt
I mudît, Refl. -tiês,
1): auch (sich beeilen)
Weissensee. guovis mudās turp, kur labāka zāle Erlaa.
Avots: EH I, 828
1): auch (sich beeilen)
Weissensee. guovis mudās turp, kur labāka zāle Erlaa.
Avots: EH I, 828
mudīt
‡ II mudît Warkl., ersticken (tr.), nuoslāpēt. Refl. -tiês ebenda, ersticken (intr.): man bija jãmudejas pa dūmiem.
Avots: EH I, 828
Avots: EH I, 828
mudīte
nomudīt
nomudīt
II nùomudît, Refl. -tiês, ‡
2) heruntereilen
Vank,: es tikkuo nuomudījuos nuo kūtsaugšas, kad jūs sabraucāt; ‡
3) eine gewisse Zeit hindurch eilig und angestrengt arbeiten
Vank.: nuomudījuos ar tuo pašu darbu un tâ ātrāk nevarēju atnākt; eine Zeitlang vergebens sich abmühen Grawend., Saikava: mēs tur ilgu laiku nuomudījāmies; müde werden Saikava: pa dubļiem brizdams ļuoti nuomudījuos.
Avots: EH II, 70
2) heruntereilen
Vank,: es tikkuo nuomudījuos nuo kūtsaugšas, kad jūs sabraucāt; ‡
3) eine gewisse Zeit hindurch eilig und angestrengt arbeiten
Vank.: nuomudījuos ar tuo pašu darbu un tâ ātrāk nevarēju atnākt; eine Zeitlang vergebens sich abmühen Grawend., Saikava: mēs tur ilgu laiku nuomudījāmies; müde werden Saikava: pa dubļiem brizdams ļuoti nuomudījuos.
Avots: EH II, 70
nomudīt
[II nùomudît,
1) "eilig beenden (eine Arbeit)"
Vank.;
2) "eilig verstecken"
Neu- Sackenhof;
3) wiederholt mahnen, anspornen
Bers.: nevarēju viņu nuomudīt vien, lai puożas Vīt.;
4) "eilig erfassen, fangen":
kaķis nuomudīja peli Serben, Sermus; n. zivis Autz, Grünh. - Refl. - tiês "sich eilig verstecken, verschwinden" Neu - Sackenhof.]
Avots: ME II, 822
1) "eilig beenden (eine Arbeit)"
Vank.;
2) "eilig verstecken"
Neu- Sackenhof;
3) wiederholt mahnen, anspornen
Bers.: nevarēju viņu nuomudīt vien, lai puożas Vīt.;
4) "eilig erfassen, fangen":
kaķis nuomudīja peli Serben, Sermus; n. zivis Autz, Grünh. - Refl. - tiês "sich eilig verstecken, verschwinden" Neu - Sackenhof.]
Avots: ME II, 822
samudīt
samudît,
1) aufhetzen
Ruj.;
2) "trüben":
s. ūdeni Kreuzb.;
3) aufmuntem
Lis:, Siuxt, Gr: -Buschhof.
Avots: ME II, 689
1) aufhetzen
Ruj.;
2) "trüben":
s. ūdeni Kreuzb.;
3) aufmuntem
Lis:, Siuxt, Gr: -Buschhof.
Avots: ME II, 689