Paplašinātā meklēšana

‡ izmurdinât Warkl., izmurdinêt ebenda, izmurduļât ebenda, verunreinigen: i. ūdeni.

Avots: EH I, 467

murdi,

1) ein Sprudel;

2) Konfusion
L.; unverständliches Reden, Murmeln, Fieberphantasie [Kreuzb., mur̃di Ruj., mùrdi ² Warkl., Bers.]: murduos runāt, nicht wissen, was man redet L.;

[3) Spektakel
Bergm. n. U. - In der Bed. 3 (und 1?) nach Leksien Nom. 190 wohl aus estn. murd "Gedränge"].

Avots: ME II, 668

mur̂diens [C.], das Gemurmel, Gebrumm [mur̃diens Ruj.]; der Sprudel, Spektakel: ļaužu murdiens ar nejaukiem tabakas dūmiem drāzās pa durvīm ārā Alm.

Avots: ME II, 668

murdinât,

1): "duļķuot" (mit ùr ² ) Līksna. Zu li. mùrdyti stellt Scheftelowitz KZ. LVI, 206 auch bulg. mrъdam "bewege" und poln. mardać "wedeln".

Avots: EH I, 832

murdinât,

1) aufrühren
(jaukt): ūdeni Warkl., Wessen;

2) mur̂dinât C., sprudeln machen:
ūdeni;

3) mur̃dinât, schnurren machen:
kaķi Ruj. Wohl zu li. mùrdyti "etwas im Wasser rüttelnd behendeln".]

Avots: ME II, 668

pamurdinât Warkh. oder pamurdît Warkl., ein wenig aufrühren od. trüben: p. ūdeni.]

Avots: ME III, 73

pìemurdinêt, piemurduļât Warkl., = piegānīt.

Avots: ME III, 274

II iedzēknis [wohl aus * iedzērknis], = iedzirknis I: murdi ar vairākiem iedzēkņiem jeb mutēm Konv. ² 2841.

Avots: ME II, 13

II maile "kārtiņa pie murdiem" Bers. - Zu mìet].

Avots: ME II, 550

mur̃da [auch Salis, Ruj., murde Edw. n. Bielenstein], mur̃ds [Līn., PS., Karls., Serbigal, AP., mùrds ² Kl., mur̂ds Prl.], ein von Ruten geflochtener Setzkorb [Bielenstein Holzb. 673 mit Abbild.]; murds - gruozs, nuo kārklu vicām pīts, ar vienu iedzirkli; lietuo zivju ķeršanai Etn. I, 121; [in Salis mur̃da, eine Art Netz]: bites līda uzuolā, līdaciņas murdiņā BW. 30798. prūšu murda, ein preussuscher Setzkorb mit Seitenflügeln Mag. III, 1, 128; zušu murda, Aalkorb Elv. Fig., murdā būt, kļūt, ieiet, in Verlegenheit sein, geraten: iegājis kâ zivs murdā. nu ve̦lns murdā, nun ist der böse Gewalthaber in Verlegenheit. [Aus liv. mũrda resp. estn. mõrd dass., s. Thomsen Beröringer 270.]

Avots: ME II, 667

murde, = mur̃da;

2) = murdi">murdi U.]

Avots: ME II, 667

mur̃ds (unter mur̃da),

1): mur̃di ir apaļi tīkli, un galuos tiem tādi iedzirkļi; murduos zivis iet nuo abiem galiem AP.; Plur. murdi, ein Korb für Neunaugen
Baldohn n. BielU.; ‡

2) eine Schar
Ar.: liels m. ļaužu.

Avots: EH I, 832

murža,

1) ein unsauberer Gast
L.; [ein unsauberer Geist Bergm. n. U.];

2) = murza I 2 Oppek. n. U.;

3) ein Konfusionsrat
Kronw. n. U.; [mur̃za "kas murguo" Ruj. Vgl. murdi 2 und murdêt 3].

Avots: ME II, 671

‡ II pe̦lē̦da "virgas daļa, kuŗas galā ieliek kājas, uzliek laipu un dze̦n upē zvejai ar murdiem" Etn. IV, 164.

Avots: EH II, 221

II pùrtêt ² (mit -êt für -ît nach Le. Gr. § 716 c?), = murdin%C3%AAt">piemurdinêt Sakstagals.

Avots: ME III, 420

riņ̃ķis,

1): "vainags ē̦kas stāvam" Seyershof; riņ̃ķi Ramkau "ein gewisses Gestell mit kombinierten Rahmen":
uz riņķiem save̦lk aude̦klu; ze̦lta riņ̃ķītis AP., der Ringfinger;

2): šai mājai kuopā ar pļavām ir liels r. ("platība") Seyershof. bē̦rni saķē̦rušies riņķītī AP. apņemt riņķī (herum)
Orellen, umfassen; murdiem ir stīpas iekšā un tīkli uz riņķi (herum) Salis.

Avots: EH II, 372

‡ sausmanei, = sausmaņām 1 (?): murdi piegāja pilni (scil.: zivju) s. Jauns. Jaun. Ziņas 1939, № 41.

Avots: EH II, 461