Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'murgāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'murgāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

apsmurgāt

apsmur̃gât, apsmur̃guļuôt (li. apsmurgliúoti), tr.,

1) beschmurgeln, durch Nasenschleim verunreinigen:
bē̦rns apsmurgājis ēdienu;

2) etw. oberflächlich tun:
ir tik apsmurgāts, nav vēl nekas padarīts PS. Refl. -tiês, sich beschmutzen, beschmurgeln.

Avots: ME I, 124

izsmurgāt

izsmurgât,

2): übertölpeln (izmuļķuôt) Segew.: visus sulaiņus izsmurgājis ... bārdas dzinējs Pas. XII, 81.

Avots: EH I, 481

izsmurgāt

[izsmurgât,

1) besudeln:
izsm. ēdienu,

2) schändlich betrügen, besebeln:
kad tik viņš tevi neizsmurgā! Refl. - tiês, sich mit einer unsaubern und scwierigen Arbeit lange und vergeblich abplacken.]

Avots: ME I, 801

izšmurgāt

izšmur̃gât, tr.,

1) ausschnüffeln (das Essen):
ēdienu;

2) beklatschen, verleumden:
cilvē̦ku, meitu. Refl. - tiês, sich foppėn, sich zum besten halten: viņam nu negribuoties ļauties tâ izšmurgāties Saul., C.

Avots: ME I, 813

murgāties

‡ mùrgâtiês 2 Grawendahl, (mit ur̂ 2 ) Hasenp., Schwitten "ungeschickt arbeiten".

Avots: EH I, 833

nosmurgāt

nùosmur̃gât, ‡ Refl. -tiês, sich besudeln Salis.

Avots: EH II, 89

nosmurgāt

nùosmur̃gât, nùošmur̃gât, tr., besabbeln, besudeln, beschmutzen, beschmurgeln: tuo bij bē̦rni nuosmurgājuši BW. 1016. labāk tinu ap kājiņu, nekâ devu nuošmurgāt BW. 19234, 3.

Avots: ME II, 855

piesmurgāt

pìesmur̃gât Salis, C., pìesmurgulêt, pìesmurguļuôt Dond., besudeln. Refl. -tiês, sich besudeln.

Avots: ME III, 293

piešmurgāt

pìešmurgât Wid., besudeln. Refl. -tiês, sich besudeln.

Avots: ME III, 301

samurgāt

‡ samurgât, = samurdît (?): man viss ir spīduošā kārtībā, bet svešs var tik s. Veselis Netic. Toma mīlest. 104; "saburzīt" Rutzau: s. drēbes.

Avots: EH XVI, 432

sasmurgāt

sasmur̃gât, besudeln: s. ēdienu, grāmatu. Refl. -tiês, sich besudeln.

Avots: ME III, 739

smurgāt

smur̃gât, ‡

2) "izniekuot" Seyershof: viņš mani trīs reizes nuo vietas smurgāja ar tuo pļavu, - tagad es vairs neticu. Refl. -tiês: "mazgāties laistuot ūdeni vis˙apkārt": pīlē̦ni pa ūdeni smur̂gājas 2 Frauenb.; "darbuoties nemākulīgi, neveikli, ar pūlēm, netīrs kļūdams, darīt kuo neapduomātu, nepiemē̦ruotu vai nevajadzīgu" (mit ur̃ ) Salis: s. ar ēdienu Salis. s. gar kājām ebenda. es vairs neiešu ar baļķiem s. (= mežā baļķus zāģēt) Seyershof.

Avots: EH II, 540

smurgāt

smur̃gât C. (wruss. сморгаць "schnurcheln"), -ãju, schmurgeln U., besudeln : duoš[u] tādam smurguļam smurgāt savu sietaviņu BW. 19234, 1 var. Refl. -tiês, sich besudeln; sich mit einer widerlichen, unangenehmeri oder nichtigen Arbeit oder Sache befassen Ronneb. Zu li. smùrgas "Rotz", nusmùrgęs "apsikniáukęs" u. a. bei Būga KSn. I, 284; dies smurg- etwa aps smurk- (in smurka, smurkât) + snurg- (in le. snurgulas u. a.) ?

Avots: ME III, 970

šmurgāt

šmùrgât 2 : kas sevi vazā un šmurgā un kas nuotaisās me̦lni kâ krup[j]i Blaum. Raksti IX 4 (1937), 41.

Avots: EH II, 650

šmurgāt

šmùrgât 2 Bers., Kl., Lis., Meiran, Saikava, -ãju, = smurgât. Refl. -tiês,

1) = šmurgât AP. (mit ur̃), Lis. (mit ùr 2), Lös., (mit ùr 2) Saikava: kuo šis nu ieēde, - tâ˙pat tik šmurgājās! AP.;

2) = smurgâtiês: tâ es neļaušuos šmurgāties A. XX, 125;

3) šmurgāties iet, ein Spiel Etn. II, 70.

Avots: ME IV, 87

Šķirkļa skaidrojumā (2)

šņergāt

‡ šņe̦rgât,

1) (in der Speise) wühlen
(mit e̦r̃) C., Lemb., Serben, Smilt., (mit e̦r̂) PV., "(ēdienu) sasmurgāt" (mit e̦r̃) Salis; an der Speise mäkeln, widerwillig essen PV.;

2) "īgnēties; pinkšķēt, raudāt" (mit e̦r̂) PV. Refl. -tiês,

1) liederlich essen
(mit e̦r̃) C., Lemb., Smilt., (mit e̦r̂) PV.;

2) "īgnēties, pinkšķēt, raudāt" PV.: meitene sāk šņe̦rgāt(ies), ka viņai nav nuopirkts lakats.

Avots: EH II, 652