Paplašinātā meklēšana

‡ àmuris ² Kaltenbr., Demin. āmurītis BW. 34203, = ãmars.

Avots: EH I, 193

čamuriski "wenn mit kreuzweise gelegten Hebeln ein Balken fortgeschoben wird" Kremon n. U.

Avots: ME I, 403

‡ càumuris ² Warkl. n. FBR. XI, 105, caũmurs Schlehk, Serben, Smilt., (mit àu ² ) Tirs., = caũrums.

Avots: EH I, 260

‡ čumuris, = čumurs: visas lapas burkāniem čumurī Linden. bites ... čumuruos vien gul Janš. Mežv. ļ. I, 239.

Avots: EH I, 295

‡ ẽ̦muris Ruj., Salisb., = ẽ̦murs.

Avots: EH I, 372

‡ gàmuris ² Nautrēni, Warki. "= gãmurs".

Avots: EH I, 389

izmuris (Part. prt.), abgequält: viņi cauru nakti zvejuojuot izmuruši un nuoguruši Dond. Vgl. li. išmùrti "размокнуть".

Avots: ME I, 774

‡ kam̃muris Puhren n. FBR. XIV, 46, kam̃murs Roop n. FBR. XV, 148, Strasden, = kam̃baris.

Avots: EH I, 582

ķeîmuris ² Nikrazen "ein unvernünftiger Mensch".

Avots: EH I, 693

kumuris Biržgalis, = kumburis.]

Avots: ME II, 313

le̦m̃muris,

1) ein Dummkopf;

2) ein ganz junges Hündchen, das auf den Beinen noch nicht fest ist
Burtn. Vgl. auch ļe̦mma.]

Avots: ME II, 449

meimuris (unter mèimeris);

1): tas m. (ein Kalb).
jāatstāj mājā, tas netiek luopiem līdz Lems.

Avots: EH I, 796

‡ me̦m̃mnris Wandsen, jem., dem es schwer fällt nötigenfalls etwas zu sagen, der aber zugleich ein tüchtiger Arbeiter sein kann).

Avots: EH I, 780

me̦muris, der Plumpsack, Maulaffe Remten.

Avots: ME II, 600

mè̦muris, der Stumme, der Schweigsame: vai tu dzirdi, ka ar tevim runā, mē̦muri? LA.

Avots: ME II, 616

I muris Karls., Behrshof "jem. mit schmutzigem Gesicht".]

Avots: ME II, 669

II muris "jemand, der undeutlich und murmelnd spricht" Nötk.]

Avots: ME II, 669

III muris: "eine Katze" Sauken; ein Hundename Behnen, Ringmundshof.

Avots: EH I, 833

III muris "eine schwarze Katze" Holmhof.]

Avots: ME II, 669

‡. IV muris "?": tāds kâ m. (von einem Dummkopf) Allendorf. tas tik tāds m. vien ir (von einem Einfältigen) A.-Ottenhof.

Avots: EH I, 833

izmulis (Part. prt.) Dond., = muris">izmuris.

Avots: ME I, 774

kumurs, muris">kumuris,

1) der Haufe, der Knäuel:
pret pirmuo neatduras jauna dvēsele kâ skrejuošs kuģis ar grūdienu pret paslē̦ptu koraļu kumuru Asp. meži rūzca, meži šņāca, bites gāja kumuriem. viņu krampis sarāva kumurī Mar. ezis gul kumurā od. sakumuruojies Aps., Bers., Sessw. me̦lna zvanupīte, baltus kumurus (Wasserblasen) ne̦sādama Egl.;

2) mākuoņu kumurs od. kumurs allein, ein kleines Wölkchen
Lasd., Sessw., Gstrh.: pār viņiem (siliem) balti kumuri gāja tālēs un nāca atpakaļ Egl. tumšs kumurs... aizgāja Egl. [Zu kumt I.]

Avots: ME II, 313

ļē̦murs Serben, Schimpfname für einen "blesīgs(?) cilvē̦ks"; (ļē̦murs N.-Peb., ļē̦muris Warkl., ein Lümmel].

Avots: ME II, 539

ļinkât: auch Prl., Sessw., (mit ìn ² ) Alswig, (mit in̂ ² ) Zögenhof, (mit in̂ ) Heidenfeld, Saikava; wackelnd gehen (mit in̂ ² ) Lems.: kājas ... iet ... meimuriski, bet ļ. ļinkā gan vēl P. W. Šis ar mani tiesāties? 6. ‡ Refl. -tiês Lems. "kustēties, šūpuoties": virves gals ļin̂kajas 2.

Avots: EH I, 773

mèimeris, muris">mèimuris, [mèimurs C., muris">meîmuris Jürg., muris">meîmuris ² Treiden],

1) [meimurs Lettg.], ein Taumelnder, Wackelnder, Wankender: meimeris, kas meimeruo, streipuļuo Lös. n. Etn. IV, 146; ein ungeschickter, plumper Mensch [meimurs N. - Peb.], besonders der in der Rede ungewandt ist Gr. - Sessau. [viņš iet meimuriem Peb. n. U., er geht wie ein Betrunkener]; iet meĩmuŗu meĩmuŗiem [MSil.], auch miemuru miemuriem, meimuru meimuram Apšciems, taumelnd gehen Etn. II, 18; [nuodzinu meimurus "nuosnauduos" Memelshof];

2) meimuri, meimuri Femerstricke L.

Avots: ME II, 592

mèimeriski, muriski">mèimuriski, taumlnd: meimeriski, meimuriski iet. kājas iet tīri krustiski, meimuriski Rīg. Av.

Avots: ME II, 592

memeris, ein Maulaffe, Stotterer Ruj. Vgl. me̦muris, me̦mulis.

Avots: ME II, 600

‡ II murt, zu erschliessen aus izmuris.

Avots: EH I, 835

pamũre, pamũris [li. pamuris "Platz an der Mauer"], das Fundament: ūdens izskaluo būdiņu pamūŗus Egl.; [in Ahswikken und Pleppenhof: ein Herd mit eingemauertem Kessel].

Avots: ME III, 74