Paplašinātā meklēšana

atmurminât: auch Wolmarshof (mit ur̂).

Avots: EH I, 157

atmurminât, entgegenmurmeln: viņa kaut ko atmurmināja Up.

Avots: ME I, 179

izmurminât, (undeutlich) hervorstammeln: viņš kaut kuo izmurmināja Plūd. LR. III, 81.

Avots: ME I, 774

mur̂minât,

1): auch (mit ur̂ ² ) Dunika; "= mur̂šķināt" Lubn. n. FBR. XVII, 138; leise sprechen Oknist; ‡

2) "ēst, ilgi kuošļājuot un pa druskai" (mit ur̂ ) Oknist; vai nemurmināsi ("?") zivtiņas? Anekd. IV, 170 (aus Alswig). ‡ Refl. -tiês, gewisse Laute von sich geben
(mit ur̂ ) Saikava: auns sāka m. ap aitām (mit ur̂ ) Schwanb.

Avots: EH I, 834

[mur̂minât Prl., C., PS., Jürg., Schujen, mùrmināt ² Lös.], mur̂minât ² [Līn., Salis], tr., intr., murmeln: meitenīte murmina bībelperšas Vēr. II, 516. viņš murmināja A. XX, 308. [murmina kâ žīds pa bārdu Wessen, Fest. - Nebst li. murmėnti dass. zu d. murmeln, la. murmur "Murmeln" u. a., s. Osthoff MU. V, 97.]

Avots: ME II, 670, 671

nùomur̂minât, ‡ Refl. -tiês, in den Bart gebrummt werden (?): dažreiz viņa runa paliek tik klusa, ka tā tik nuomurminās vien baltajā bārdā Brigadere Skarbos vējos 226.

Avots: EH II, 71

nùomur̂minât, tr., intr., hermurmeln, in den Bart brummen: sargs, kaut kuo nuomurminājis, aizgāja A. XX, 564. viņa sajukuse nuomurmināja Blaum.

Avots: ME II, 823

pamur̂minât, tr., intr., ein wenig murmeln: dažus vārdus LP. VI, 22.

Avots: ME III, 74

samur̂minât ² , ‡ Refl. -tiês, einander zumurmeln: aitas samurmināsies savā valuodā A. Brigadere Sk. v. 201.

Avots: EH XVI, 432

samur̂minât ² , viel od. eine gewisse Zeit hindurch murmeln: vecene samurmināja visādus būrvības vārdus Dunika.

Avots: ME II, 690

duôbjš [C., dùobjš Neuenb., Jürg.], duôbs [Kr., dùobs ² Kl.],

1) tief, dumpf:
duobja balss LP. IV, 69, V, 398. duobjas zvana skaņas Etn. II, 40. pē̦rkuonis duobji ducina, rūc. zeme duobji nuodunēja Saul. duobji murmināt, saukt ;

2) hohl
(in dieser Bedeutung ist duobs gebräuchlicher). [Wohl - mit uo aus ōu̯- zu dubt, dube̦ns (s. dies) ; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 261, Pedersen KZ. XXXVI, 102 und Būga LM. IV, 436.]

Avots: ME I, 531

mur̂muļuôt (li. murmuliúoti Arch. Phil. III, 51): Unsinn schwatzen, unnötig und ohne Zusammenhang sprechen; rieseln (mit ur̂ ² ) Frauenb.; "murmināt" (mùrmuļāt ² ) Zvirgzdine: m. pret ve̦cāku cilvē̦ku.

Avots: EH I, 835