Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'murmināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'murmināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
atmurmināt
izmurmināt
izmurminât, (undeutlich) hervorstammeln: viņš kaut kuo izmurmināja Plūd. LR. III, 81.
Avots: ME I, 774
Avots: ME I, 774
murmināt
mur̂minât,
1): auch (mit ur̂ 2 ) Dunika; "= mur̂šķināt" Lubn. n. FBR. XVII, 138; leise sprechen Oknist; ‡
2) "ēst, ilgi kuošļājuot un pa druskai" (mit ur̂ ) Oknist; vai nemurmināsi ("?") zivtiņas? Anekd. IV, 170 (aus Alswig). ‡ Refl. -tiês, gewisse Laute von sich geben
(mit ur̂ ) Saikava: auns sāka m. ap aitām (mit ur̂ ) Schwanb.
Avots: EH I, 834
1): auch (mit ur̂ 2 ) Dunika; "= mur̂šķināt" Lubn. n. FBR. XVII, 138; leise sprechen Oknist; ‡
2) "ēst, ilgi kuošļājuot un pa druskai" (mit ur̂ ) Oknist; vai nemurmināsi ("?") zivtiņas? Anekd. IV, 170 (aus Alswig). ‡ Refl. -tiês, gewisse Laute von sich geben
(mit ur̂ ) Saikava: auns sāka m. ap aitām (mit ur̂ ) Schwanb.
Avots: EH I, 834
murmināt
[mur̂minât Prl., C., PS., Jürg., Schujen, mùrmināt 2 Lös.], mur̂minât 2 [Līn., Salis], tr., intr., murmeln: meitenīte murmina bībelperšas Vēr. II, 516. viņš murmināja A. XX, 308. [murmina kâ žīds pa bārdu Wessen, Fest. - Nebst li. murmėnti dass. zu d. murmeln, la. murmur "Murmeln" u. a., s. Osthoff MU. V, 97.]
Avots: ME II, 670, 671
Avots: ME II, 670, 671
nomurmināt
nùomur̂minât, ‡ Refl. -tiês, in den Bart gebrummt werden (?): dažreiz viņa runa paliek tik klusa, ka tā tik nuomurminās vien baltajā bārdā Brigadere Skarbos vējos 226.
Avots: EH II, 71
Avots: EH II, 71
nomurmināt
nùomur̂minât, tr., intr., hermurmeln, in den Bart brummen: sargs, kaut kuo nuomurminājis, aizgāja A. XX, 564. viņa sajukuse nuomurmināja Blaum.
Avots: ME II, 823
Avots: ME II, 823
pamurmināt
samurmināt
samur̂minât 2 , ‡ Refl. -tiês, einander zumurmeln: aitas samurmināsies savā valuodā A. Brigadere Sk. v. 201.
Avots: EH XVI, 432
Avots: EH XVI, 432
samurmināt
samur̂minât 2 , viel od. eine gewisse Zeit hindurch murmeln: vecene samurmināja visādus būrvības vārdus Dunika.
Avots: ME II, 690
Avots: ME II, 690
Šķirkļa skaidrojumā (2)
dobjš
duôbjš [C., dùobjš Neuenb., Jürg.], duôbs [Kr., dùobs 2 Kl.],
1) tief, dumpf:
duobja balss LP. IV, 69, V, 398. duobjas zvana skaņas Etn. II, 40. pē̦rkuonis duobji ducina, rūc. zeme duobji nuodunēja Saul. duobji murmināt, saukt ;
2) hohl
(in dieser Bedeutung ist duobs gebräuchlicher). [Wohl - mit uo aus ōu̯- zu dubt, dube̦ns (s. dies) ; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 261, Pedersen KZ. XXXVI, 102 und Būga LM. IV, 436.]
Avots: ME I, 531
1) tief, dumpf:
duobja balss LP. IV, 69, V, 398. duobjas zvana skaņas Etn. II, 40. pē̦rkuonis duobji ducina, rūc. zeme duobji nuodunēja Saul. duobji murmināt, saukt ;
2) hohl
(in dieser Bedeutung ist duobs gebräuchlicher). [Wohl - mit uo aus ōu̯- zu dubt, dube̦ns (s. dies) ; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 261, Pedersen KZ. XXXVI, 102 und Būga LM. IV, 436.]
Avots: ME I, 531