Paplašinātā meklēšana

ìenãcẽjs,

1) wer hereinkommt:
suns kritis ienācējam virsū Etn. III, 16;

2) der EInwanderer:
Ilze nebij nuo dzimšanas Slātaviete, bet ienācēja Kaudz. M. 80.

Avots: ME II, 47

jaûnìenãcẽjs, einer, der eben zu andern hereingekommen ist.

Avots: ME II, 100

jaûnpìenãcẽjs, einer, der zu andern herzukommt Ar.

Avots: ME II, 101

lĩdznãcẽjs, der Mitkommende, Begleiter: kas tie tev par līdznācējiem? LP. VI, 36.

Avots: ME II, 482

nãcẽjs, ein Kommender, einer, der bereit ist zu kommen: ja esiet nācēji, tad nāciet! viņš būtu gan ņēmējs, bet viņa nav nācēja, er möchte sie wohl zum Weibe haben, aber sie will davon nichts wissen. šī tūlīn nācēja, sie ist gleich bereit, ihr Jawort zu geben LP. V, 206.

Avots: ME II, 698

pakaļnãcẽjs, wer hinterher kommt, nachfolgt: pakaļnācēji paliek mums tālu pakaļā.

Avots: ME III, 40

pêcnãcẽjs, der Nachkomme: iecels par ķēniņa pēcnācēju LP. V, 237.

Avots: ME III, 205

pretimnãcẽjs, der Entgegenkommende, werentgegenkommt: re̦tie pretimnācēji paslīd gaŗām Vēr. I, 908.

Avots: ME III, 387

apsikt, auch apsīkt Spr., intr.,

1) umfallen, umsinken, versinken:
te apsiku (Var.: apstrigu) ciemiņuos kā ar siena ve̦zumiņu BW. 16825;

2) verdunsten, betrocknen, versiegen, geringer werden, in der Entwickelung zurückbleiben:
ūdens apsīk. zuši apsīkuši ("zaudējuši mitrumu") Bewr. rakstniekam dzīves cīņā spē̦ki apsīk Vēr. II, 105. kad saka:"ūja, cik liels bē̦rns,"tad bē̦rns vairs neauguot, bet apsīkuot augumā Naud. mēs šuogad pavisam darbuos apsikuši, wir sind zurückgeblieben Grünh. apsika nācējs, nemaz vairs nere̦dz Alm. - "Von Fischen: zurückbleiben in einer tiefern Stelle, wenns rund herum ausgetrocknet ist"U. [laiva apsikusi Warkland, Nerft, Kreuzb., ist nach dem Fallen des Wassers auf dem Trockenen geblieben]. Ausserdem gibt es im Lett. ein Präs. apsieku (= li. apsenkù), versieche, werde winzig, lasse nach: sātībniecības aģitācija ātri apsiek Pūrs III, 58. tu sataisies, bet nu tik neapsieci Rain. MWM. III, 94. apsikums, das Nachlassen, Stocken.

Avots: ME I, 119

milstîtiês,

1): varbūt tas, kas viņai liekas kâ nācējs, ir tikai kāds ... miets gaŗajā gatuvē, kas acīm milstuoties liekas kustamies Janš. Mežv. ļ. I, 16.

Avots: EH I, 814

pêcnãcis, = pēcnācējs: aiztaupīts viņa pēcnāčiem Vēr. v. J. 1904, S. 500.

Avots: ME III, 205

priekšẽjs, bei Spr. auch eine Form priekšajais, in Domopol n. PS. - priekšdējais (sic!), der vordere, der frühere, der erste: priekšējā istaba, das vordere Zimmer Kaudz. M. 367. priekšējs braucējs ebenda 30. priekšējs zirgs, das vordere Pferd LP. VII, 402. bērniņu nuo baznīcas ārā ne̦suot, allaž lūkuojās uz tam, lai dabūtu iet labam cilvē̦kam nuo pakaļas, jeb vis˙maz lai pakaļnācējs būtu labs cilvē̦ks, - juo bē̦rns atsituoties vai priekšējā, vai pakaļējā BW. I, S. 182.

Avots: ME III, 395

šķist: prt. *šķītu (> ostle. škeitu) Tdz. 38125; lielāku laimi sirds nevar vairs š. Janš. L. dzejas pag. 170. šķietu sev pretī līksmās ... acis Daugava 1937, S. 198. kuo tu šķiet, kuo tu duomā Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 198. šķizdami, ... Jānis e̦suots ... pestītājs Manz. Post. I, 28. šķietu: tur mani kāds sauc Fr. Bārda Zemes dēls ⁷ 228. Refl. -tiês: nešķietuos, ka mūsu starpā tāds pagāns ... ir Manz. Post. I, 14. šķietas (= izliekas) kâ ienācējs Pas. XII, 151. šķitīsimies ... tuos ne˙maz nere̦dzam Janš. Dzimtene III, 41.

Avots: EH II, 638

uzbilˆst: Andreja līgava, kuo caur māti bija uzbildis Aps. J. Raksti I2, 77. vienīgās meitas, iegātni ņe̦mdamas, ... uzbilstuot vīrieti 116. pats u. kādu ... puisi par iegātni 127. ‡ Subst. uzbilˆdums, abgeschlossenes Werben od. Angehen um etwas: ne ik˙katrs gribēja būt nācējs, un kaunā krist ... Silmežs negribēja ar savu uzbildumu Aps. J. Raksti I ² , 127.

Avots: EH II, 718