Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nāvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nāvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

aiznāvēt

àiznâvêt, tr., tödlich verwunden: aiznāvē̦ti kustuoņi Vēr. II, 892.

Avots: ME I, 42

ienāvēt

ìenāvêt, tr., verwunden: zaldātu.

Avots: ME II, 48

nāvēt

nâvêt, -ēju, tr., töten, morden: septiņus gadus lai nāve nāvē pusmūža cilvē̦kus JK. V, 51. šis grib zaķi nāvēt LP. VI, 559. tur tie raibie ziedi dus, kuŗus nāvēja salna Kārst. Refl. -tiês, sich, einander töten: desmit gadu cilvē̦ki dedzināja, plēsa, nāvējās A. U. Subst. nâvẽjums, das Getötete, das Getötethaben; nâvêšana, das Töten; nâtê̦tãjs, wer tötet: niknais nāvē̦tājs, rudens Aps.

Avots: ME II, 704

nonāvēt

nùonâvêt, [nùonāvīt Glück Matth. 27, 1], nùonâvinât [Bers.], töten, umbringen: bē̦rnus. sle̦pkavu māja, kur nuonāvina cilvē̦kus LP. VII, 28. Refl. - tiês, sich töten, sich entleiben: viņš bij uz staļļa augšas nuonāvējies Aps.

Avots: ME II, 824

sanāvēt

‡ sanāvêt, = sanâvît (?): tie viņu sita, sanāvēja Dünsb. Rīmes II, 1, 86.

Avots: EH XVI, 433

Šķirkļa skaidrojumā (2)

apslābt

apslãbt [li. apslõbti], auch apslābēt L., intr., abnehmen, schwächer werden: gaisma apslābst Vēr. I, 1103. griba nuonāvēties apslābst Vēr. II, 580.

Avots: ME I, 123

iemaldīties

ìemàldîtiês, sich wohin verirren, umherirrend wohin geraten: es tâ neviļuot iemaldījuos tādā biezienā LP. VI, 500. vecene grib nuonāvēt tē̦va dē̦lus, kas apakšzemē iemaldījušies LP. VII, 27.

Avots: ME II, 42