nìrt 2 [Bers., Saussen, Kalnemois, Kreuzb.,
nir̂t C.],
niru [li.
nìrti "sich schlengen", apnìrti "untertauchen"], intr.,
tauchen [Warkh., Warkl.]:
ūdens putni nirst viļņuos Rainis.
maz bē̦das man, kas viņā saulē gaida, ja reiz šī zeme pīšļuos birst, vai cita vairs iz drupām nirst Rainis.
tie dvēselē kâ atvarā tik klusiņām kâ māņi nirst Apsk.
tad jānir apakš ūdeņa MWM. X, 48.
dzīvā dzīve nuo zemes nirs Stari III, 243.
vientule un skumja eju, meža takā nirusi Kārst. Refl.
- tiês, tauchen, sich versenken: arvienu tālāk nirties bezgalībā Asp.
[Nebst nērt (s. dies), nirdāt, nira zu li. nãras "Taucherente", klr. r. нерти "untertauchen", r. норá "Höhle", ksl. вънрѣти "παρεισδύεσϑαι", as. naro "eng", nnrw. dial. norve "Querriegel" u. a., s. Trautmann Wrtb. 196 f., Persson Beitr. 222, Fick KZ. XLIII, 149.]Avots: ME II,
745