Paplašinātā meklēšana

‡ àiznẽ̦sât Bauske, C., Wandsen u. a ., = ‡ àizne̦sât.

Avots: EH I, 41

apnẽ̦sât, dial. apne̦sât, abtragen (Kleider), freqn.: divreiz lika apnē̦sātas mices brūtei galvā BW. III, 1, 50.

Avots: ME I, 109

‡ atnẽ̦sât, = ‡ atne̦sât: a. slimības, te̦nkas Bauske, Trik. gan es tuos tâ˙pat staigādama atnē̦sāšu Smilten.

Avots: EH I, 157

[ìene̦sât,

1) hineinverschleppen:
žīdi sē̦rgu iene̦sājuši Nigr.;

2) ans Getragenwerden gewöhnen:
iene̦sāts bē̦rns vairs negrib kājām iet Nigr.;

3) tragend, anhabend bequem machen:
sulainim jāiene̦sā kunga zābaki Nigr. Refl. - tiês, beim Tragen bequem werden: gan zābaki iene̦sāsies Nigr.]

Avots: ME II, 48

[ìenẽ̦sât(iês) PS., Salis, = iene̦sât(iês).]

Avots: ME II, 48

[ìenẽ̦sât(iês) PS., Salis, = iene̦sât(iês).]

Avots: ME II, 48

izne̦sât, s. iznē̦sât.

Avots: ME I, 775

iznē̦sât, izne̦sât,

1) austragen, verschleppen:
vē̦stules. asins dze̦namie organi izne̦sā asinis pa visu miesu A. XX, 368. pē̦rkuonis tevi saspārdīs, ve̦lns kaulus iznē̦sās Purap. viņa trīs bē̦rnus bija izne̦sājuse un izzīdījuse Jan.;

2) austragen, ausplaudern, anschwärzen:
mēlēm būtu izne̦sājuši BW. 8899;

3) abtragen:
iznē̦sātas drē̦bes. sacīs (vilnainītes) ve̦cas, iznē̦sātas BW. 16541. vainadziņu bez valuodu iznē̦sāt.

Kļūdu labojums:
8899 = 8399
iznē̦sātas BW. 16541 = izne̦sātas BW. 16541, 1
bez valuodu iznē̦sāt = bez valuodu iznē̦sāt (die ganze Zeit tragen?)

Avots: ME I, 776

iznẽ̦sâtãjs,

1) der Austräger:
vē̦stuļu, pasta iznē̦sātājs;

2) der Aussträger, Klatscher:
valuodu iznē̦sātājs Etn. III, 66.

Avots: ME I, 776

nẽ̦sât, ‡ Refl. -tiês,

1) für sich (wiederholt od. viel) tragen;

2) "leicht schneien":
sniegs sāk n. Sussikas.

Avots: EH II, 24

nẽ̦sât [BB. XVII, 273], -āju, tr., freqn. zu nest,

1) viel oder oft tragen:
man jānē̦sā dienu mūžu smagais akmens ruokās JK. III, 73;

2) tragen (Kleider):
bikses, ce̦puri, cimdus, svārkus, zābakus:

3) Gerüchte verbreiten klatschen:
vai būs tiesa, kuo ļaudis nē̦sā? MWM. X, 586. Subst. nẽ̦sãjums, das Getragene; nẽ̦sâšana, das Tragen: nẽ̦sâtãjs, ne̦sâtãjs, der Tragende: zināju savu arājiņu smalku kreklu nesãtãju BW. 7037. jau es tevi sen zināju valuodiņas nē̦sātāju 8392.

Avots: ME II, 742, 743

nùonẽ̦sât, nùone̦sât, tr., freqn. zu nùonest, abtragen (Kleider): pate juostu nuonē̦sāja BW. 7490. viņa uzvalks bij nuodriskāts, nuonē̦sāts LP. VII, 1278. [Refl. - tiês, sich abtragen: šī drāna ātri nuonē̦sājas C.]

Avots: ME II, 824

panẽ̦sât: lai viņš mani panē̦sā Pas. XIII, 343.

Avots: EH II, 160

panẽ̦sât, = pane̦sât. [Refl. -tiês, eine Zeitlang tragen: duod man savu pulksteni panē̦sāties! Jürg.]

Avots: ME III, 77

[pãrnẽ̦sât, = pãrne̦sât.]

Avots: ME III, 169

pìenē̦sât,

1) wiederholt zu-, herbeitragen;

2) wiederholt volltragen.

Avots: ME III, 276

sanẽ̦sât, sane̦sât, freqn.,

1) tr., mehrfach zusammentragen;

2) tr., volltragen, besudeln
Spr.;

3) intr., längere Zeit tragen:
ve̦se̦lu gadu tu mani sane̦sāji LP. IV, 70. Skadiņš ar savām biksām sagājis 12 gadus un ce̦ruot tās vēl 12 gudus sane̦sāt A. v. J. 1893, S. 29. nuo apakšzemes līdz šai būdiņai tās sanē̦sāju klāt vien, lai kur iedams, lai kuo darīdams Pas. II, 112.

Avots: ME II, 692, 693

uznẽ̦sât, viel od. oft (hin)auftragen: vējš uznē̦sājis aude̦klam smiltis Salis. citiem slimību uznē̦sāt, mit einer Krankheit behaftet umhergehend andere anstecken.

Avots: ME IV, 362