panēsāt

panẽ̦sât, = pane̦sât. [Refl. -tiês, eine Zeitlang tragen: duod man savu pulksteni panē̦sāties! Jürg.]

Avots: ME III, 77


panēsāt

panẽ̦sât: lai viņš mani panē̦sā Pas. XIII, 343.

Avots: EH II, 160