Paplašinātā meklēšana

[nekā`rtîgs U., unordentlich; ausser der Ordnung.]

Avots: ME II, 718

blūza (mit ostle. ū aus uo?) "liels, nekārtīgs kuopuojums" Wessen; vgl. bluoza.

Avots: EH I, 232

grãvelis,

2): "nekārtīgs grāvis, renstele" Salis.

Avots: EH I, 401

klem̃beris, ‡

2) "vecs un nekārtīgs cilvē̦ks, kustuonis vai kāda lieta" Seyershof.

Avots: EH I, 614

lamzaka: "nekārtīgs, nuolaidīgs cilvē̦ks" (mit am̃ ) Orellen.

Avots: EH I, 718

‡ lam̃zakîgs (sic!) Orellen "nekārtīgs, nevīžīgs, nuolaidīgs".

Avots: EH I, 718

‡ lẽģerīgs Orellen "izlaidīgs, nekārtīgs".

Avots: EH I, 736

II lẽģeris: "izlaidīgs, nekārtīgs cilvē̦ks" Orellen. Etwa aus d. Flegel?

Avots: EH I, 736

[II leins (mit nicht gedehntem ei)"neuzvedīgs, nekārtīgs cilvē̦ks (Substantiv)": iet kâ leins Neu - Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 446

lêkša, lêkše Smilt., lēkša RA., Bers., lêkšķe ² Naud., Grünh., lêkšņa C., lēkšķis Etn. I, 90,

1) [mē̦slu, vilnas lēkša ² Nigr., lēkša Bers., lêkšķa Kl., lêkša ² PS., Wolm., Trik., lêkšņa N. - Peb., Arrasch, lêksis Salis, lêkšķis ² Lautb., siena lêkšņa Jürg., Lis.], die Verfilzung ein verwühlter Klumpen, die Strähne, Zotte, der Büschel: [sūnu lēkšas Janš. Dzimtene V, 405]; matu, siena, sniega lēkšas AP., Bers.; sniega lēkšķe Naud. lielām lēkšņām snigt Etn. IV, 130. viņš staigāja ar spaļu lēkšķi padusē pa ē̦ku augšām Vēr. I, 1379. lēkša - netīrumu piciņa: viņam lēkša matuos Mar. n. RKr. XV, 123. [apakšējie zari bija... nuokārušies gaŗām, pē̦lē̦kām sūnu lēkšām Janš. Dzimtene ² I, 158. lêkša N. - Peb., lêkša saikava, ein Kuhfladen.] sūdu lēkška, ein kleiner Kothaufen RKr. II, 57. [lêkše = "ar mē̦sliem saķepējusi vilnas jeb spalvas pinka" PS.; "netīrumu pika" Neu - Wohlfahrt; lêkša "was sich schichtweise gelöst hat, z. B. Dünger, soviel die Gabel gehoben" Kr.; lêkše (um Papendorf), ein Mistklumpen (auch am Körper des Viehs). pieķē̦rusies (eine unangenehme Schwiegertocher) kâ lēkše manam dē̦lam; eine verfaulte und feuchte Heu - oder Strohschicht;]

2) [lêkšķe ² Kalnazeem, lēkša Janš. Dzimtene V, 225], ein Wollwickel: vilnu kārš platāks vai šaurākās lēkšķēs (lēkšās, lēkšņās) Konv. ² 916. [vilnas lēkšķe U., ausgetockte Wolle];

3) [lèkša ² Kr.], eine Stute, die springt;

4) der Springinsfeld
Kronw.;

5) eine schmutzige Person
RKr. II, 57, Mar. n. RKr. XV, 123 [lêkša], Lub.;

[6) lêkšķa Saikava, "darbā izjucis, nekārtīgs cilvē̦ks";

7) lêkše ^2, eine Wabe: bišu šūnas nuodalās (ve̦cajuos struopuos) pa atsevišķām lēkšēm MSil.];

8) [= lē̦ksti?]: čukurā lubas pārklāja vēl ar kriju kārtu un virs tās uzlika lēkšas Konv. ² 763. Neben lēkša auch lekša: siens sagulējies lēkšās Nigr. lai sapluok pumpums kâ vilnas lekša Tr. IV, 414; kliener Kothaufen
Wid.; lekšis, der Wollwickel: vīkš, vēkš, izme̦t lekši (Rätsel Tr. III, 747) Wid. augstāk attīstītas austruma zemju ganu tautas pārklāja savas teltis ar luopu spalvu un vilnas lekšiem Antrop. II, 49. [In der Bed. 3 und 4 jedenfalls zu lèkt (vgl. auch den Unterschied zwischen lèkša ² und lêkša bei Kr˙!); sonst aber ist vielleicht von der Bed. "Schicht" auszugehen. In diesem Fall (vgl. d. lage und frz. couche "Schicht") wohl nebst lē̦ksti und li. lė˜kštas "flach" zu einer Wurzelform lēgh - oder lēg "liegen" (zum ē vgl. z. B. ahd. lāga "Lage", sowie le. lê̦zns); falls lēg zugrunde liegt, gehen le. lēkst - und lēkš(ķ)0 - wohl auf * lēg zurück. Le. lêkša wohl mit kš aus kstj; lêkše wohl aus lêkša und * lēkste kontaminiert. Vgl. auch lēšķa.]

Avots: ME II, 457, 458