klem̃beris [Ruj.], der Bummler: kalpa klemberīši BW. 988. vai varu vienaldzīgi nuoskatīties, ka tas klemberis aizve̦d Aiju Jauns. [Vgl. klambât I, klimeris, klimstêt 5 und zur Form auch klenderis.]

Avots: ME II, 221

klem̃beris, ‡

2) "vecs un nekārtīgs cilvē̦ks, kustuonis vai kāda lieta" Seyershof.

Avots: EH I, 614