ņem̂t,
ņe̦mu, ņêmu [Wolm. und überhaupt mehr in der Mitte und im Osten;
ņem̂t: prt.
ņèmu PS., C., Arrasch, Trik., N.-Peb.),
ņem̃t Puhren, [Salis, Gr.-Essern, Selg. und überhaupt mehr in den westlichen Mundarten), prt.
ņẽmu [ņêmu 2 Salis),
nem̂t Ruj., Schwanb.,
[ņimt Warkl.),
jem̃t Kand., tr.,
1) nehmen: kur ņemis, kur neņemis akmeni LP. VII, 1319.
kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja? es neņe̦mtu par tik niecīgu darbu maksas LP. III, 46.
viņš ņe̦m ļuoti dārgi, er nimmt einen hohen Preis. salmus ņemt, die obere Schicht Stroh von dem zu dreschenden Getreide abnehmen; rudzus ņemt, das geschnittene Korn in Garben binden; kartupeļus ņemt, Kartoffeln ausgraben; sievu ņemt, eine Frau nehmen, heiraten: vienu ņēmu, uotra nāca Ltd. 1112.
laiks puišiem sievas ņemt BW. 13768, 5.
ņem, Jānīti, mani sievu! 10425.
lai ņe̦m mani ve̦de̦klās, zur Schwiegertochter 518.
galu ņemt, ein Ende nehmen: ne˙viens nezināja, kur viņš galu ņemis LP. VII, 1083.
māmiņa tâ pērās vai galu ņe̦mdama LP. VI, 836.
Lāčausis smēies, galu ņe̦mdams VI, 476.
bijis iepriecināts, ka viņa neapduomība tik labu galu ņēmuse VII, 156,
savu ceļu, virzienu ņemt, seinen Weg, seine Richtung nehmen: ērzel is aiziet kâ vējš, savu ceļu ņe̦mdams LP. IV, 200.
slimība ņe̦m ļaunu virzienu SDP. VIII, 59.
dalību ņemt, teilnehmen: viņš ņe̦m dalību pie mana likteņa Latv.
ņemt kājas pār ple̦ciem od.
zaķa pastalas ņemt, das Hasenpanier nehmen, ergreifen. mēru ņemt, Mass nehmen: pie uozuola mēru ņēmu Ltd. 1349.
krūmu ņemt, stauden, sich verzweigen, sich ausbreiten: audz, miezīti, ņem krūmiņu! BW. 27940, 32529;
2) nehmen, fassen, zu etw. kommen: ņemt druošu sirdi, Mut fassen; kājas ņ.,a) zu gehen anfangen,b) das Hasenpanier ergreifen; valuodu ņ., anfangen zu sprechen; paduomu, prātu ņemt, zur Einsicht kommen, geistig reif werden: ņēmu labu druošu sirdi pret tuo meitu māmuliņu BW. 14744.
drīz pādiņa kājas ņēma, drīz ņēm[a] skaidru valuodiņ[u] BWp. 1475, 3.
es tev mācīšu kājas ņemt, ich will dir Beine machen. dēliņš ņēma gudru prātu 12391.
lē̦ni prātu jēmu 4734.
lē̦ni ņēmu paduomiņu 33614, 1.
gudru ņēmu paduomiņu 4756.
nu neņem tik lielas galvas, sei nicht so starrköpfig! Aps.
[kuo tu svešu, nezināmu cilvē̦ku vari galvā ņemt? Janš. Dzimtene
2 III, 17.]
kur saulīte mājas ņems? BW. 10874.
kur saimīte mieru ņems? 10677. Sprw.:
vārds vārda vietu ņe̦m. kur tuo ņems, ka žīds vems? vakaru ņemt, am Abend die tägliche Arbeit beschliessen, Feierabend machen: viss laikā jānuodara un laikā jāņe̦m vakars A. XI, 5. Umgekehrt, mit
vakars als Subj. und persönlichem Objekt:
tāļu mani vakars ņēma BW. 28718;
3) nehmen, entziehen, hinraffen: pavasar[i]s ņēma gredzentiņu, rudens ņēma vainadziņu BW. 1877, 2.
dievs ņems manu dvē selīti 1124.
vai skauģis ņēmis dzīvību? Aus. Sprw.:
dievs neņe̦m, ve̦lns nerauj, kur iet? tāda sieva tev ņe̦m vai dzīvību ārā Alm.
alus vīru pievaļāja, ņe̦m vīram kājas, ruokas (Var.:
galvu) BW. 19520, 1. Sprw.:
kur ņe̦m, tur pluok; kur liek, tur ruodas. bārzdnazis, ēvele, izkapts labi ņe̦m, das Rasiermesser, die Sense, der Hobel schneidet gut: karsta saule, me̦ldu zâle, grūši ņēma izkaptiņa BW. 28650.
prieks bija redzēt, kâ izkapts zâli ņēma LP. VII, 1169.
ēvele vis˙labāki ņe̦m (griež) Konv.
2 777.
vai re, kādu skaidu (cirvis) ņe̦m! JR. IV, 83;
4) tüchtig angreifen, vornehmen, zusetzen: kad ņemsim, tad ņemsim JK. II, 142.
ņem, cik vari, ja nemaz vairs nevari, tad vēl vienu bišķīti! so fordert man zur eifrigen Arbeit an Etn. IV, 78.
Von einem eifrigen Arbeiter sagt man: ņe̦m (je̦m) šņākdams II, 68.
kad es tevi ņemšu, nuomaukšu ādu kâ mici pār acīm II, 31.
tie ņē̦muši un sasituši viņu Kav.
meitene ņēma un izteica visu, kas bij nuoticis Dicm.
tie nu ņēma un nuoplēsa kalnu Dīcm.
Statt der Anreihung nicht selten mit einem von ņemt abhängigen Infinitiv:
ņē̦muši nuosist maitas gabalu LP. V, 124, 311; IV, 90; 158.
ņē̦muši visu lieluo līdumu pārkravāt A. XX, 229.
kad es ņemšu (Var.:
sākšu) tevi rāt, tu staigāsi raudādamā BW. 23367, 2.
[uz jums... ņēmām raudzīties Juris Brasa 182];
5) mit Adverbien, dem Lok. und Adjektiven: izteiktuo vārdu viņš nevar ņemt atpakaļ JK. III, 77. vējš ņe̦m cauri,
der Wind bläst durch. cauri caurim ņe̦muot, im Durchschnitt; stingri ņe̦muot, streng genommen; [ņemsim tâ! U.,
nehmen wir an!] vispāri ņe̦muot, im allgemeinen, im ganzen genommen; kâ tuo ņe̦m, wie man's nimmt! ņemsim viņu cieti od.
kuopā, wollen wir ihn fest, gefangen nehmen! LP. IV, 81; VI, 2.
dievs ņēma viņu nuost I Mos. 5, 24.
pretim od.
pretī ņemt, entgegennehmen: sienu, zagtas mantas. ņem tuo ve̦se̦ls, nimm das zu deinem Heil! ņem iekšā, kas priekšā, iss, was du vor hast! ņem iekšā,a) iss!b) säume nicht, geh an die Arbeit! Etn. IV, 41.
neņem bē̦rnu klēpī! nebūtu labāk tuo vārdu mutē ņēmis. (ruokā ņ. U.,
ergreifen.] visu tuo prātā ņe̦muot un turuot Kundz.
neņem tuos puišus sirdī! A. XXI, 343;
kādu valuodās ņemt, jem. zum Gegenstande des Geklatsches machen, böse Gerüchte über jem. verbreiten. [smieklā ņ. U.,
verspotten.] vē̦rā ņemt, wahrnehmen, berücksichtigen: ņem vē̦rā labu paduomu! ve̦lns sāk dē̦lu ņemt zemē, der Teufel fängt an, den Sohn zu überwinden LP. VI, 478;
6) mit Präp.:
ņemt aiz čupras, beim Kragen fassen; ņemt aiz naga od.
pa nagam od.
uz nagu od.
nagiem, auch
uz graudu, lāvu ņemt, oft auch
priekšā ņemt (nach d. deutsch.
vornehmen), ins Gebet nehmen, aufs Korn nehmen, vornehmen, jem. tüchtig zusetzen: ve̦lni gribējuši puisi ņemt uz nagu LP. III, 85,
viņš mani ņe̦m pa nagam Kav. par labu ņemt, fürlieb nehmen; par ļaunu od.
ļaunā ņemt, übel nehmen: ņem par labu, bāleliņ, manu ve̦stu līgaviņu! BW. 18701,
neņe̦mat tuo par ļaunu (ļaunā)! par nieku mani arī nevar ņemt, gar niedrig darf man mich auch nicht schätzen. ņemt pie ruokas, pie matiem, an (bei) der Hand nehmen; ņemt kuo pie sirds, sich etw. zu Herzen nehmen. Refl.
-tiês,1) für sich, sich nehmen, heiraten: vienīgi ar šuo suolījumu tu drīksti manu ziedu labumu ņemties Kaudz.
lai ņe̦mas pate (maizi) BW. 26077.
ņemies druošu sirdi, fasse Mut, sei getrost, ja jau mīlas, lai ņe̦mas! Purap.
mūsu pusē lielmanīši paši vien ņe̦mas Kaudz.
tam savs laiks jānuoblandās, kas nelaikā pats sev dzīvību ņēmies LP. V, 180.
e̦lpa ņe̦mās cieti, der Atem ist in der Klemme Niedra;
2) etwas rüstig anfangen, eifrig betreiben, eifrig etw. angreifen, eifrig arbeiten, [sich unterwinden, beginnen, an etwas gehen U.],
unternehmen, sich zusammennehmen, loslegen: viņš ņēmās me̦lnās miesās od.
vienuos sviedruos, nuo˙svīdis, er arbeitete aus allen Leibeskräften, im Schweisse seines Angesichts. [viņš ņe̦mas visus pārgudruot U.,
er unterfängt sich, klüger sein zu wollen als alle. viņš ņe̦mas smiet U.,
er fängt an zu lachen.) ņemsimies!a) wollen wir rüstig an die Arbeit gehen;b) wollen wir ringen LP. VI, 445. Der Umfang der Bedeutung wird beschränkt:
a) durch das Part. Präs. akt.:
vistas ņē̦mušās kaudamās pa ādu LP. V, 202.
tas ņēmies dze̦rdams VI, 641;
b) durch die Präp.
ar mit einem folgenden Verbalabstraktum auf -šana: ļaudis ņe̦mas ar kulšanu Vēr. 1, 1393;
c) durch einen folgenden Infinitiv:
dē̦ls ar ve̦lnu ņe̦mas vīt LP. IV, 2.
muļķītis ņēmās izstāstīt IV, 212,
pirms tu pabē̦rnam ņemies sist, izskaiti pa˙priekšu, cik tev zuobu mutē! Neik.;
d) durch einen (anreihenden) Satz:
ņēmuos un izbāru viņu Kav.
ve̦cākais ņe̦mas tev un nuomirst, der Alteste stirbt mir nichts, dir nichts Vēr. II, 1306.
kâ ņemšuos, tâ aiziešu pār ruobežu sievas ņemt BW. 9969;
3) lärmen, schimpfen, toben, sein Wesen treiben: ņemās pa gultu, ka trīc vien MWM. IX, 659.
viņa sāka ņemties, sie begann zu schimpfen Līb. Sprw.:
ņe̦mas kâ ve̦lns pa kārkliem. aiz luoga ņēmās zvirbuļi MWM. VIII, 885.
cūkas ņe̦mas pa kaimiņu rāceņiem Poruk;
4) inständig bitten, in jem. dringen: viņš ņēmās, lai es aizietu pie viņa Mar.;
5) gedeihen, fortkommen: rudzīši ņe̦mas arvien Hug.;
6) mit dem Lok., zu etw, kommen, zunehmen:
ņemies pats gudrībā! Klaust.
es nebiju uzaugusi, ne prātā ņēmusies BW. 2064.
lai pādīte drīz staigāja, drīz ņēmās valuodā, damit das Taufkind bald gehen und sprechen lernte BW. 1475.
[ņemties liesmās U.,
in Flammen ausbrechen.) Subst.
ņēmẽjs, der Nehmer; ņemšana, das Nehmen, das Heiraten: pusaugusi mātes meita, tā pašā ņemšanā; ņemšanās, eifriges Arbeiten, Tollen; ņē̦mums, das Genommene, das Genommenhaben. [Kontaminiert aus nemt und jemt.]Avots: ME II,
897,
898,
899