iznemt

‡ iznemt,

1) = izņemt;

2) (mit einer Krankheit) abquälen (izmuocît) Seyershof: mums iznēma kustuoņus, tâ ka visi btja vāji. vakar vējš iznēmis galvu, un bijis visu nakti jāmuocās ar galvas sāpēm. Refl. -tiês, = izņemtiês.

Avots: EH I, 468