Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nerrot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nerrot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

apnerrot

‡ apne̦r̃ruôt Siuxt, verhunzen: kāpēc tu ļāvies sevi a.?

Avots: EH I, 103

iznerrot

izne̦r̃ruôt, ‡ Refl. -tiês, schlecht gerafen, verderben (intr.; izbuojāties) Salis, Seyershof: reiz man izne̦rruojās maize.

Avots: EH I, 468

iznerrot

izne̦r̃ruôt, tr., zum besten haben, ausnarrieren, verhunzen: par tādu izne̦rruošanu abas apņe̦mas saimniecei atriebties Etn. III, 92. bē̦rni, vardes izne̦rruoja manu dziesmu vācelīti BW. 1016.

Kļūdu labojums:
vardes = vardes,

Avots: ME I, 775

nerrot

ne̦r̃ruôt, ‡

2) verderben, beschädigen:
kalējs ne̦rrajis akmeni, caurumu iekšā kaldams Salis.

Avots: EH II, 18

nerrot

ne̦r̃ruôt, tr., narren, foppen: nene̦rruo vīru! Refl. - tiês, Narrheiten treiben, sich närrisch betragen: kuo tu, ne̦rra, ne̦rruojies gar tuo labu kumeliņu? BW. 17168. Subst. ner̃ruõjums, das Narrierthaben; ne̦r̃ruôšana, das Narren, Foppen; ne̦r̃ruôtãjs, der Narrierende, Foppende: meita puišu ne̦rruotāja BW. 12771.

Avots: ME II, 730

nonerrot

‡ nùone̦r̃ruôt, beschädigen, verderben, verhunzen: nuone̦rrat (nepareizi šujuot vai piegriêžuot) drēbi Salis. ar tādu baidīšanu var bē̦rnu n. (einschüchtern Prl.) ebenda. pieci gadi gaŗuo zeķi kâ ne̦rruot nuone̦rruoju ("?") Ceļi VIII, 304 (aus Frauenb.). n. zirgu, ein (junges) Pferd schlecht einfahrend nückisch machen Lemb., ein Pferd einschüchtern ("ar niekiem iebaidīt") Prl.

Avots: EH II, 72

panerrot

‡ pane̦r̃ruôt,

1) eine Weile narrieren
Wolm. u. a.;

2) "paputināt" Orellen: parks ir pane̦rruots.

Avots: EH II, 160

pienerrot

pìene̦r̃ruôt, auslachen, ausnarrieren, zum besten haben: kāds nuo ģimnazistiem vīru smalki piene̦rruojis De̦glavs Rīga II, 1, 38.

Avots: ME III, 276

sanerrot

sane̦r̃ruôt: skruodelis sane̦rruojis drānas Frauenb. sane̦rrat ēstgribu Salis.

Avots: EH XVI, 433

sanerrot

sane̦rruôt, saner̃vuot Drosth., Gr: -Buschhof, (durch alberne, unkluge Behandtung) verderben (tr.).

Avots: ME II, 692