izne̦r̃ruôt, tr., zum besten haben, ausnarrieren, verhunzen: par tādu izne̦rruošanu abas apņe̦mas saimniecei atriebties Etn. III, 92. bē̦rni, vardes izne̦rruoja manu dziesmu vācelīti BW. 1016.

Kļūdu labojums:
vardes = vardes,

Avots: ME I, 775

izne̦r̃ruôt, ‡ Refl. -tiês, schlecht gerafen, verderben (intr.; izbuojāties) Salis, Seyershof: reiz man izne̦rruojās maize.

Avots: EH I, 468