Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nesien' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nesien' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

nesien

nesien Oknist n. FBR. XV, 175, Kaltenbr., = nesin.

Avots: EH II, 19


nesieni

nesieni (unter nesiêns): auch Spr., AP., Fest., Linden in Kurl., Orellen. Ramkau.

Avots: EH II, 19


nesienis

nesienis.

1) ein einmaliges Tragen
Kaltenbr. n. FBR. XVII, 56: būs liels n., kamē̦r aizne[sī]šu da sē̦tai. jie nese ar nesieni;

2) was getragen wird (ein Bündel, Korb u. a.)
Sonnaxt.

Avots: EH II, 19


nesiens

nesiêns,

1): uz pleci liels n. Perkunen n. FBR. XVIII, 133. vēl viens n. jāne̦s puodā ūdens Seyershof; ‡

2) ein einmaliges Tragen:
mantas ... nebūtu spējuši vienā nesienā aiznest Janš. Mežv. ļ. I, 145.

Avots: EH II, 19


nesiens

nesiêns, die Tracht; der Plur. nesiêni, nesienas Duomas IV, 124, das Schulterjoch der Wasserträger Spr.: māte gāja ar ūdens nesieniem uz kūti Dok. A., [Wolm].

Avots: ME II, 733

Šķirkļa skaidrojumā (7)

kanksis

kañksis, ‡

2) nesienu vai kuldas kàsis, uz kuŗa pakaŗ puôdu Nauksch.

Avots: EH I, 584


mezgleniski

mezgleniski, Adv., knotenartig: nesien me̦zglu ar ļe̦ku, bet mezgleniski! Matkuln.

Avots: ME II, 609


sētmalis

sē̦tmalis (unter sẽ̦tmala): auch (mit è̦ 2 ) Oknist n. FBR. XV, 177, Pilda n. FBR. XIII, 48,

1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ 2 ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡

2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale;

3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.

Avots: EH II, 484


svīrēt

svìrêt 2 Golg., Bers., Lasd., Laud., Vīt., Grawendahl, Sessw., Kreuzb., Kokn., Lis., -ẽju, (etwas Schweres mit einem Hebel, Hebebaum) heben: akmeņus svīrē Golg. sāli svĩrē nuo laivām ārā Janš. Dzimtene IV, 71; schwer heben oder tragen: svìrēt 2 ūdeni ar nesieniem pret kalnu augšā Lis.; das Gleichgewicht einhalten: svìrē 2 uz uotru pusi, lai ve̦zums neapgāžas! Hirschenhof.

Avots: ME III, 1164


veļas

veļas Vīt., = veļi: bāliņš jauns nuomira, veļās (Var.: veļuos) ņēma līgaviņu BW. 27798. sauc mani veļās (Var.: veļuos) 34151. grūti māmiņai... veliņās (Var.: smiltienā) 27703, 1 var. līķim zārkā palaga stūŗus nesien kuopā, lai tas pa veļām varētu svabadi iet uz strautu mazgāties BW. III, 3, S. 872.

Avots: ME IV, 535, 536


vilksnis

vilksnis,

1) "nesiens" Lubn.: liels vilksnis;

2) in der Verbind.
iet vilkšņiem vien "iet pulkiem vien" Austr.;

3) eine Schlinge, Schleife
Lubn.: sasiet ar vìlksni 2. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 589


virskoks

vìrskuoks 2 Linden in Kurl., das verbindende (auf die Schulter zu nehmende) Querholz der nēši od. nesieni

Avots: EH II, 788