Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'niķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'niķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (36)

auniķis

‡ aũniķis Suhrs n. FBR. VIII, 122, Demin. zu àuns, ein kleiner Schafbock.

Avots: EH I, 187

ganiķis

ganiķis, ein Hirt (ein kleiner, ein nichtssagender Hirt) Ober - Bartau, AP., MWM. X, 88.

Avots: ME I, 600

glauniķis

glaũniķis, ein geschmeidiger, feiner junger Mann Nigr.: kādi jauniķi un glauniķi tur nesaies Janš.

Avots: ME I, 622

glezniķis

glezniķis *, ein schlechter Maler, Pinsler: nemākuļu glezniķu ruokas Sudr. E. MWM. VIII, 120.

Avots: ME I, 625, 626

glūniķis

glũniķis: auch AP., (mit ù 2 ) Borchow n. FBR. XIII, 27; zvirbuļi ... me̦lnuo glūniķi jau sen pazīst Janš. Paip. 16.

Avots: EH I, 395

glūniķis

glũniķis, auch glũnis Kav., der Laurer: ve̦lns glūniķi jau sen pazīst Janš.

Avots: ME I, 631

jauniķis

jaûniķis (li. jaunìkis), der Bräutigam: nācu jauniķus lūkuot BW. 13029. In Nigr. jaũniķis, ein Neuvermählter [so auch Zb. XV, 225], jauniķe (li. jaunìkė), die Neuvermählte.

Avots: ME II, 100

kaniķis

kaniķis: aija, aija, kaniķīt! BW. 2045.

Avots: EH I, 584

kaniķis

kaniķis, das Kaninchen. Entlehnt [nebst kanýnkis.]

Avots: ME II, 154

klaniķis

‡ klaniķis Schwanb.,

1) "wer beim Grüssen sich tief zu verbeugen pflegt";

2) ein gewisses Spielzeug (eine Art Hampelmann).

Avots: EH I, 610

kniķis

‡ kniķis "blēdība" (?) Frauenb.: viņš man iegrieza tādu kniķi Frauenb.

Avots: EH I, 630

kūniķis

‡ kũniķis Lems., Wainsel, ein Hasenjunges.

Avots: EH I, 684

maniķis

‡ maniķis (gespr.: me̦niķis) AP., "eine kleine Steinbrücke". Vgl. meniķis.

Avots: EH I, 782

meniķis

meniķis: "eine kleine Brücke" Karls.

Avots: EH I, 780

meniķis

meniķis, meniņš Bers., miniķis Grunh., der Mönsch an der Schleuse: atrauj meniķi vaļām, lai ūdens nesāk plūst pāri dambim Nigr., Hasenp.; ein Damm mit der Schleuse; ein mit Steinen überbrückter Graben auf der Landstrasse, pār ceļu rakts grāvis, kur tilts pāri Stockm. n. Etn, 113. [Aus mnd. mon (n) ek "Mönsch".]

Avots: ME II, 601

miniķis

I miniķis "?": mini, mini, miniķi, turi, turi, turiķi! un tam turiķim miniķi vajaga (Rätsel) RKr. VII, 924. - saki, se̦buli, kas tev vārdā? dūriķis, miniķis, tas tev vārdā BW. 21036.

Avots: ME II, 630

miniķis

II miniķis, = meniķis, ein überbrückter Graben aus der Landstrasse Stockm. n. Etn. II, 113; ein Damm mit der Schleuse Griinh.: dīķa ūdeni nuolaiž caur miniķi Ahs.

Avots: ME II, 630

niķis

‡ niķis,

1) sing. zu niķi (ME.II 744), die Schrulle, Nücke:
nu ir atkal n. ("juoks") aiz ādas Siuxt;

2) ein Spassmacher (?):
Klausis ... bijis liels n. un tūlī sveicis saimniekam, ka ... Pas. XII, 116 (aus Serbig.).

Avots: EH II, 25

pajauniķis

‡ pajaûniķis, ein Ehrengast des Bräutigams auf der Hochzeit, der auch ins Haus der Braut mitfährt Auleja: jauniķam pajauniķi, jaunivei panāksni; citam pa piecus, pa sešus saprasa. pajauniķi vede pūru.

Avots: EH II, 138

plezniķis

‡ plezniķis "cilvȩ̄ks ar platām un leinām kaju pȩ̄dām" Druw.

Avots: EH II, 292

resniķis

‡ resniķis Dunika, ein dicker Junge, ein dickes Ferkel od. ein anderes Tier.

Avots: EH II, 367

runiķis

runiķis , ein Schwätzer: mūsu runiķiem mēle niez Latv. Zu runât.

Avots: ME III, 562

rūniķis

rũniķîs: auch (mit ù 2 ) Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 388

rūniķis

rũniķis C., Karls., ein Kastrierer, Sausehneider U.: ērzeļus krievu rūniķi mē̦dz rāmīt Etn. tI, 185.

Avots: ME III, 570

salniķis

salniķis, ein Eisschimmel L., U.

Avots: ME III, 675

seniķis

seniķis, = sencis, der Vorfahre, Ahne: tie paši debess spīdekļi ... spīdējuši arī mūsu seniķiem RKr. X, 25.

Avots: ME III, 817

slāniķis

slâniķis 2 Karls. "kas slāna" Grünwald; "ein grober, brutaler Mensch, der sich zu prügeln liebt" (mit à 2) Kalz., Bers.

Avots: ME III, 922

sniķis

sniķis, Prahm, Floss, Flachboot Elv., Manz. Lettus, U., Bielenstein Holzb. 6271; ein grösseres Boot mit einem Mast Salis; aus plattd. snikke "ein kleines Fahrzeug".

Avots: ME III, 976

timniķis

‡ timniķis Diet., = timinieks.

Avots: EH II, 682

velniķis

‡ ve̦lniķis Pas. VIII, 97 (aus Lettg.), Demin. zu ve̦l̃ns 1.

Avots: EH II, 770

zvaniķis

zvaniķis U., = zvanis 1: kapsē̦tas... zvaniķis rāva aiz striķa A. v. J. 1893, S. 347. pēc runas sāka zvaniķis zvanīt BW. III, 3, S. 875. tūliņ pēc vājnieka miršanas sūta uz baznīcu pie zvaniķa Etn. IV, 172.

Avots: ME IV, 765

Šķirkļa skaidrojumā (11)

āņķens

ãņķens Kand., aņ̃ķins PS., ãņķins, ãniķis Hasenp., Hänchen an Fässern: viņš negāja pie āņķina iegriešanas Kaudz. M. [Nebst li. ónkis aus mnd. haneken "Hänchen am Fass".]

Avots: ME I, 239

atklabažāt

atklabažât, intr., herschlendern, dahertrollen, herantrotteln: mans ve̦cs jauniķis atklabažāja BW. 14503.

Avots: ME I, 167

dūriķis

dūriķis, der Stechende, Stecher: dūriķis, miniķis, tas tev vārdā BW. 21036.

Avots: ME I, 529

klans

‡ II klans Schwanb. "= ‡ klaniķis".

Avots: EH I, 610

lemēks

le̦mēks, der Mönch an der Schleuse L. Vgl. lemiķis, meniķis.

Avots: ME II, 449

lemiķis

lemiķis,

1) der Wassermönch, die Schleuse vor Stauungen:
aiztaisīja grāvī lemiķi priekšā C.;

2) die Stauung, der Ablass:
vardes dzīvuo lemiķī C. [Aus * meliķis < meniķis?]

Avots: ME II, 449

mediķis

mediķis Kurl. n. U., der Mönch an der Schleuse. [Dissimilatorisch aus meniķis.]

Avots: ME II, 590

miliķis

miliķis, [wohl = miniķis II]: dīķu dambjuos ietaisītas stelles ar trim stāviem kuokiem; viduvējais kuoks, kas de̦r ūdeņa saturēšanai un nuolaišanai, tiek saukts par miliķi Blieden n. Etn. II, 49. [Wohl dissimilatorisch aus miniķis.]

Avots: ME II, 626

niks

‡ niks Borchow n. FBR. XIII, 24, = niķis.

Avots: EH II, 25

pajaunis

‡ pajaûnis Auleja, = pajaûniķis.

Avots: EH II, 138

sazadināt

sazadinât, tr., ansprechend erlangen: jauniķis iezīmējis un sazadinājis sev līgavu Konv. 2 134. Refl. -tiês, einander zurufen, sasaukties: gani sazadinājās Alt - Autz.

Avots: ME III, 794