klans Ahsw. (li. klãnas dass.), die Pfütze, Lache Kalleten: pa pļavām vēl baltuo kalni MWM. VI, 403. liels kalns, satecējis un vēl juo˙pruojām krādamies nuo izkusušā sniega Vēr. I, 769. [Ursprünglich vielleicht mit der Bedeutung " Neigung, Senkung" (die Bed. hat noch anscheinend li. klãnas bei Daukša: visokias klãnas bus papildytas Post. 37, 10) und in diesem Fall (vgl. KZ. XX, 358) zu slav. kloniti " neigen", r. клонъ " Neigung"; s. auch Būga KSn. I, 272.]

Avots: ME II, 213, 214

I klans,

1): auch Gramsden; ein Teich, ein Gewässer
Dunika: izdzert visus pasaules klanus; ‡

2) "?" : piesuola (zaļumu svē̦tkiem) ... līdze̦nuo klanu savās pļavās Janš. Dzimtene III ² , 295.

Avots: EH I, 610

‡ II klans Schwanb. "= ‡ klaniķis".

Avots: EH I, 610