niktiês, nìkuôs, nikuôs virsū,sich aufdrängen, [sich reiben an U.], mit Bitten bestürmen Nigr.: meita viņam nikās virsū. vistas nīkas saimniecei virsū Janš. [nikties Jānim virsū un ar viņu lakstoties Janš. Bārenīte 34. miega mālis nīkas... kâ čigāns virsū Dzimtene IV, 16. Zu nikns.]
uznikt "?": viņš uz man uznicis,er ist auf mich verstürzt Für. I. Refl. -tiês,sich (mit Bitten) aufdrängen:Jānis uznikās, lai braucuot līdza Janš. Dzimtene IV, 221. tiem nu Teterene uznikās, nākt viņai palīgā Bandavā I, 370. par varu es viņam pate nevaru uznikties Apsk. v. J. 1903, S. 223.