Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nira' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nira' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nira
nira, nire, ņira, Taucher od. Wasserhuhn St.; die schwarze Seeschwalbe Hug.; die Schellente (glaucion clangula) Konv. 2 2921; jūras nira, der Seetaucher (colymbus) Konv. 1 758. vē̦rtas nira, puffinus brevicaudus MWM. XI, 718. nira (Var.: nire, nira) brēca e̦ze̦rā BW. 13234, 23. labāk nira e̦ze̦rā, ne bāliņa līgaviņa 13234, 3. Zu nirt.
Avots: ME II, 745
Avots: ME II, 745
Šķirkļa skaidrojumā (12)
aiznirt
‡ àiznirt,
1) untertauchend hin-, wegschwimmen
C., Wandsen: a. līdz salai;
2) sich hinter etwas versenken:
saule aiznira aiz mākuoņiem.
Avots: EH I, 41
1) untertauchend hin-, wegschwimmen
C., Wandsen: a. līdz salai;
2) sich hinter etwas versenken:
saule aiznira aiz mākuoņiem.
Avots: EH I, 41
atnirt
‡ atnìrt 2 Lubn., Meiran, Saikava, unter dem Wasser herschwimmen: pīles atnira nuo viņa krasta.
Avots: EH I, 157
Avots: EH I, 157
ienirt
ìenirt, intr., auch refl. - tiês, untertauchen: ienirt ūdenī Zalkt. I, 8. spainis ienira āliņģī Doblen.
Avots: ME II, 48
Avots: ME II, 48
iznirt
iznirt (li. išnìrti), intr., hervortauchen: nuo tumsas iznirst apkārtnes priekšme̦ti Saul. iznira saule iz jūŗas MWM. VIII, 344. tikai šad tad iz miglas iznīra sādžas Vēr. II, 305. Refl. - tiês, [wiederholt, zur Genüge tauchen]: mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.
Avots: ME I, 776
Avots: ME I, 776
ņira
nirāji
nirãji, der Ort, wo viele Wasserhühner (niras) hausen [?]: iesaniru (= ieniruos) nirājuos, ich tauchte zu den Wasserhühnem unter BW. 13234, 28. [Nomen agentis (für nirējs zu nirt?]
Avots: ME II, 745
Avots: ME II, 745
nire
nirga
niris
nirt
nìrt 2 [Bers., Saussen, Kalnemois, Kreuzb., nir̂t C.], niru [li. nìrti "sich schlengen", apnìrti "untertauchen"], intr., tauchen [Warkh., Warkl.]: ūdens putni nirst viļņuos Rainis. maz bē̦das man, kas viņā saulē gaida, ja reiz šī zeme pīšļuos birst, vai cita vairs iz drupām nirst Rainis. tie dvēselē kâ atvarā tik klusiņām kâ māņi nirst Apsk. tad jānir apakš ūdeņa MWM. X, 48. dzīvā dzīve nuo zemes nirs Stari III, 243. vientule un skumja eju, meža takā nirusi Kārst. Refl. - tiês, tauchen, sich versenken: arvienu tālāk nirties bezgalībā Asp. [Nebst nērt (s. dies), nirdāt, nira zu li. nãras "Taucherente", klr. r. нерти "untertauchen", r. норá "Höhle", ksl. вънрѣти "παρεισδύεσϑαι", as. naro "eng", nnrw. dial. norve "Querriegel" u. a., s. Trautmann Wrtb. 196 f., Persson Beitr. 222, Fick KZ. XLIII, 149.]
Avots: ME II, 745
Avots: ME II, 745
panirt
uznirt
uznirt, auftauchen (eig. und fig.): nuo ūdens uznira ruonis. viņam uznira patīkamā duoma, ka... Dz. V.
Avots: ME IV, 362
Avots: ME IV, 362