Paplašinātā meklēšana

nuoļ, s. nuoļi.

Avots: ME II, 814

nùoļampušas ausis, herabhängende Ohren U.

Avots: ME II, 814

nùoļarkšêt, s. nùolarkš(ķ)êt.

Avots: ME II, 814

‡ nuoļât PV., = mùoļât ² , nuožât: vai tu vairs nenuoļā? vai tu nuoļāsi tuo padarīt?

Avots: EH II, 65

nùoļaũt, Refl. -tiês, ‡

3) sterben
Salis: tas suns ilgi muocījās, bet šis te nuoļāvās ātri.

Avots: EH II, 65

nùoļaũt, tr., erlauben, einräumen: tu par daudz tiem vaļu nuoļāvis Asp. Refl. -tiês,

1) erlauben:
vai es viena nuoļāvuos mīt visiem kājiņām? BW. 21726, 1;

2) sich abgeben:
nu ar tādām panckām es arī vairs nenuoļaušuos Purap.

Avots: ME II, 814

‡ nùoļebinât,

1) begeifern
Zögenhof: kaķis nuoļebinājis maizi Renzen;

2) "apzelēt" Kegeln;

3) "schlecht abmähen"
Zögenhof: nuoļebinājis vien.

Avots: EH II, 65

‡ nuoļe̦kât Frauenb., hingehen: līdz vakaram gan nuoļe̦kāšu līdz sudmalām.

Avots: EH II, 65

nùoļekstêt, intr., schlaff, matt werden, Katzenjammer haben: dūša nuoļekst Sassm. n. RKr. XVII, 42. sirds pliekana, dūša nuoļekstējuse (auch nuoļe̦kusi Kand.) LP. V, 170.

Avots: ME II, 814

nùoļekt: nuoļe̦kušas ausis - auch Dunika. stādiem nuo liela sausuma nuoļe̦kst lapas Frauenb., Schnehpeln.

Avots: EH II, 65

nùoļekt, schlaff werden, schlaff herabhangen: puķes aiz karstuma nuoļe̦kst [Stelp. cilvē̦kam dūša nuoļe̦kusi Stelp.] cūkai ausis stāv nuoļe̦kušas Lös. n. Etn. IV, 130, [Mar.] staigā ausis nuoļe̦kusi (transitiv!) BW. 12844. nuoļe̦kuse platmale A. XX, 649. luocekļi jau nuoļe̦kuši Stari II, 233. [kupli nuoļe̦kušas ūsas Leijerk. II, 85.] slapjš izmircis, tâ ka nuoļe̦kst Etn. IV, 129.

Avots: ME II, 814

‡ nuoļe̦mbât Frauenb. "benagen": bē̦rni maizes kukuli vis˙apkārt nuoļe̦mbājuši.

Avots: EH II, 65

nùoļe̦ñgât, ‡

5) (ein Kind) durchprügeln
Ungurmuiža (mit e̦n ).

Avots: EH II, 65

[nùoļe̦ñgât,

1) "sich langsam herunterbewegen":
zaķis nuoļe̦ngāja nuo kalna Vank.;

2) "schlaff
(ļe̦ngans) machen" Kursiten; "schlaff hingehen" Sauken;

3) heruntermachen
(Naud.), entehren: tādas bābas spējīgas aprunāt un nuoļe̦ngāt katru guodīgu cilvē̦ku Erlaa, Laud., Lüdera, Jürg.;

4) faulenzend (die Zeit) verbringen
Ruj., Plm.: ar dakšām ruokā visu cēlienu nuoļe̦ngājis.] Refl. -tiês,

1) [eine Weile sich schlaff bewegen]:
Jānis sakustas tâ, ka visi luocekļi nuoļe̦ñgājas [Nigr.;

2) "nuolaisties" Lautb.].

Avots: ME II, 814

[nùoļe̦nkarâtiês, abreissen (intr.), zerfetzte Kleider bekommen: Pēteris pa˙visam nuoļe̦nkarājies; ļe̦nkari vien karājas Mitau, Wolgunt.]

Avots: ME II, 814, 815

[nùoļe̦ñkât "einholen, erhaschen, fangen" (?) Ruj.]

Avots: ME II, 815

‡ II nùoļe̦nkât, langsam (Haken machend) sich entternen (vom Hasen) Jürg., Sessw., Wandsen.

Avots: EH II, 65

‡ nuoļê̦patiês ² Salis, watend schmutzig werden: bē̦rns nuoļē̦pajies slapjš un dubļains.

Avots: EH II, 65

‡ nuoļêpêt ² Siuxt, = nùoļẽpt: visi luopi nuoļēpējuši (ar mē̦slu lēkšām aplipuši).

Avots: EH II, 65

‡ nùoļepêtiês "nuolipināties, nuoķepināties" Auleja: dara visu˙kuo, nuoļepējas Auleja. aitas nuoļepējušās (aplipušas ar mē̦slu lēkšām) Meselau.

Avots: EH II, 65

nùoļept: runkuļiem uz lītu nuoļe̦p lapas Saikava.

Avots: EH II, 65

[nùoļẽpt, schmutzig werden Ziepelhof.]

Avots: ME II, 815

[nùoļept, schlaff herabhangen: kad karsta saule, tad puķēm nuoļep lapas Aahof.] nuoļe̦pušas ausis, herabhängende Ohren Aps., [Aahof, Mitau, Lennew.].

Avots: ME II, 815

‡ nùoļe̦r̃bât Nötk. "nuoniekuoties".

Avots: EH II, 65

‡ nùoļe̦rgât Sermus, beschmieren, beschmutzen. Refl. -tiês ebenda, sich beschmieren.

Avots: EH II, 65

nùoļi: mēs visi n. e̦sam dzẽ̦ruši AP., Erlaa, Nitau. aug visas nuoļas ebenda. nu visi n. kuopā Nötk. nu, n., kuo nu sacīsit? ebenda. Als Adverb: nùoļi (= nuo vienas vietas) lasīt uogas Weissensee.

Avots: EH II, 65

nùoļi [Jürg., nuõļis Neu-Wohlfahrt, U.], nùoļas ² , nùoļ [N.-Peb.], in der Verbindung visi nùoļi ² [Erlaa], visi nuoļ Peb. n. U., alle zusammen, alle ohne Ausnahme: mēs visi nuoļi bijām sēnēs Kaul. jūs visas nuoļas variet atkrist Kaul. visus nuoļus vakariņās sauc MWM. VII, 99. visiem nuoļiem nuo vietas pērienu! Lös. jūs e̦sat gudrāka nekâ mēs pārējie visi nuoļ Rainis. visi aiziet nuoļi uogās N.-Schwanb. [Aus *nuovaļi? Vgl. nuoval U. (unter nuotaļ) und auch nuojas.]

Avots: ME II, 815

[nùoļimt, niedersinken, zusammensinken: n. uz krē̦sla Celm.]

Avots: ME II, 815

‡ nuoļipinât, (in einem gewissen Umfang) ankleben (tr.) Siuxt: iešņavai plēvi nuoļipina vis˙apkārt.

Avots: EH II, 65

nùoļirkšķêt, einen plärrenden Ton von sich geben: nuoļirkšķēja konduktuora svilpe MWM. VIII, 923.

Avots: ME II, 815

[nùoļuodzît, wiederholt nach unten biegend nach unten gebogen sein machen: ce̦purei malas nuoļuodzītas od. nuoļuodzījušās. nuoļuodzīt kuoka galuotni.]

Avots: ME II, 815

nùoļubis: ar gaŗām, nuoļubušām ausīm Pas, XI, 225.

Avots: EH II, 65

nùoļubis, herabhängend PS.

Avots: ME II, 815

‡ nuoļūbis "saslimis, vārgs" Funkenhof.

Avots: EH II, 65

nùoļukât ausis, die Ohren hängen lassen: zirgs nuoļukā ausis, taisās uz kuošanu Dond.

Avots: ME II, 815

‡ nùoļukšât "?": nuoļukšava (ve̦cais tē̦vs uz sileņu), atļukšava, ni˙kā laba nedabava Tdz. 52007.

Avots: EH II, 65

nùoļukt: ar nuoļukušu seksti Linden in Kurl. nuoļukušas (nuoslīdējušas) biksas Frauenb.

Avots: EH II, 65

nùoļukt [Dond.], intr., herabhangen, schlaff, welk werden, verkommen [Lis.]: me̦lna cūka sēd aiz galda, abas ausis nuoļukušas BW. 21307, [Wessen, Üxküll]. lapas nuoļukst un kļūst me̦lnas Jauns. ce̦pure galvā, kâ barvika ve̦cumā nuoļukuse A. IX, 231. tautiet[i]s jāja bē̦ru zirgu nuoļukušu ce̦purīti BW. 14508. nuoļukušas ūsas A. XX, 47; nuoļukuši vaigi Vēr. II, 1398. stīvs, nuoļucis, apkārt pinkains, galiņš pliks.

Avots: ME II, 815

‡ nùoļum ² Selsau n. FBR. IX, 158, = nuoļ: visi n.

Avots: EH II, 65

‡ nùoļùmt ² (prs. -ļùmstu ² ) Lis., = nùoļūt: nuoļumušie dzē̦rāja vaigi Atpūta № 645, S. 4.

Avots: EH II, 65

nùoļupušas ausis, herabhangende Ohren Aps., Peb., Smilt., [Neu-Laizen].

Avots: ME II, 815

‡ nùoļurbis ² Meselau, = nùoļubis: nuoļurbušas ausis.

Avots: EH II, 65

‡ nùoļurbuôt laiku kruoguos Diet., die Zeit in der Schenke vergeuden.

Avots: EH II, 65

nùoļur̂dzêt ² , einen dumpfen Ton von sich geben: akmens iegāja upē, ka nuoļurdzēja vien Wain.

Avots: ME II, 815

‡ nuoļurinât Dunika, Frauenb., undeutlich, unverständlich (etwas) sagen.

Avots: EH II, 65

‡ nùoļuris Dunika, = nùoļubis: nuoļurušas ausis.

Avots: EH II, 65

[nùoļũris "abgezehrt; betrübt" Gramsden.]

Avots: ME II, 815

‡ nùoļur̂kât,

1) "ungewandt, mit herabgeglittenen Hosen hingehen"
(mit ur̂ ² ) Dunika: n. uz stalli;

2) "sabuojāt" Ermes, Trik., (mit ur̂ ² ) Kegeln, Lems., Zögenhof: n. zāģam zuobus (mit ur̂ ² ) Orellen.

Avots: EH II, 65

‡ nuoļur̂kt ² Dunika, herunterfallen, -gleiten: nuoļurkušas bikses, zeķes.

Avots: EH II, 65

‡ nuoļust Kand., = nùoļūt: stādiņš karstumā nuoļuta. Vgl. nùoļutis ME.

Avots: EH II, 65

nùoļūt, intr., schlaff herabhangen: vaigi izbrieduši un uz leju nuoļuvuši Duomas III, 1174. nuoļuvušas krūtis AU., [ausis Warkl.] plakstiņi kâ mīksti izbružātas lupatas nuoļuva pāri acīm AU.

Avots: ME II, 815

nùoļutis, s. nùolutis.

Avots: ME II, 815

vis˙nuoļ, Adv., fortwährend (?): visu ap. klāja .. . apkārt migla visauoļ Asp. MWM. v. J. 1897, 5. 731.

Avots: ME IV, 624

vis˙nuoļi L., Erlaa n. U. (unter nuojas). alle zusammen, alle ohne Ausnahme, samt und sonders.

Avots: ME IV, 624