Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sabuojāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sabuojāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (11)

noļurkāt

‡ nùoļur̂kât,

1) "ungewandt, mit herabgeglittenen Hosen hingehen"
(mit ur̂ 2 ) Dunika: n. uz stalli;

2) "sabuojāt" Ermes, Trik., (mit ur̂ 2 ) Kegeln, Lems., Zögenhof: n. zāģam zuobus (mit ur̂ 2 ) Orellen.

Avots: EH II, 65

notaisīt

nùotàisît,

1): n. kādam priekšme̦tam slīpu galu Druw.;

2): aprunās ... nuotaisīs mūs abas par diezin kādām Janš. Apsk. 1903, S. 113;

4): auch Frauenb.; tik nikns buršanā, ka ... viņa nuotaisītus cilvē̦kus jeb luopus ... vis˙gudrākie nevarējuši glābt Pumpurs Raksti II, 163; ‡

5) = sarìkuôt: jie nuotaisa kāzas Pas. V, 295 (aus Welonen); ‡

6) "taisuot sabuojāt" Lixna. Refl. -tiês,

1): laiks nuotaisījies uz ilgāku salu Brigadere Dievs, daba, darbs 229;

3): saņe̦mdams ruokas dūrēs un nuotaisīdamies kauslim pretim Saul. Burtnieks 1936, S. 91.

Avots: EH II, 99

sabojāt

sabuojât, tr., verderben: sabuojāts sviests Kaudz. M. 147. izšķērdīga dzīve sabuojā tikumību SDP. VIII, 7. Refl. -tiês, verderben (intr.).

Avots: ME III, 600

sadrellēt

sadrellêt,

1): "sabuojāt, satrīt, sastrīpuot" Sermus.

Avots: EH XVI, 404

sagrezīt

‡ sagrezît "sabuojāt (nemākuot kuo darīt)" Warkl.

Avots: EH XVI, 410

sapļudurēt

‡ sapļudurêt Frauenb. "samaitāt, sabuojāt (kādu darbu)". Vgl. sapļuderêt.

Avots: EH XVI, 438

satimerēt

‡ satimerêt,

1) zurechtmachen
C., Nötk.: vai varēsi saplīsušuo lietu s.?

2) "sabuojāt, sarežģīt" Lems., Orellen: ta[d] nu satimerēji gan! Refl. -tiês Tirsen n. RKr. XVII, 83 "?".

Avots: EH XVI, 456

savaināt

‡ savaĩnât Dunika "ievainuot, sabuojāt": s. kāju.

Avots: EH XVI, 462

skādēt

skãdêt,

1): ēdienu nevar s. ("sabuojāt") Seyershof;

2): ē̦ve̦lē̦tuos kāpuostus skādēja ("smādēja") par cietiem Salis, Seyershof. skādēja, ka tas par daudz prasuot Seyershof.

Avots: EH II, 504

tirkšēt

tirkšêt, -u, -ẽju,

1) (mit der Schnarre
U. [tirkšêt]) schnarren (tir̃kšēt) AP., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Orellen, Salis, (mit ìr 2 ) Gr.-Buschh., Sessw., (tir̃kšķêt) Bauske, Pe̦nkule, Selg., Stenden, (mit ìr 2 ) Kl., rasseln, klirren: vērpj meitiņas, tirkš ratiņi BW. 7073. tirkšēj[a] (Var.: čīkst) ... ratenīši 700, 1. tarkšķa puiksteņi tirkš R. Sk. II, 24. sabuojātais pulkstiens tirkšēja, līdz apstājās Dunika. vāģi braucuot tirkšķ Kl., Sessw. ar... raganu gaisa vāģiem, kas iet tirkšē̦dami Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 119. zuobeņi... tirkšķēja Asp. IV, 28. visi trauki tirkšķ Druva I, 1099; vom Geräusch, das beim Entzweireissen eines Kleiderstoffes entsteht (tir̃kšêt) Dunika: kuo tur nu tâ plēš, ka tir̃kšķ vien? in Wain. gehört;

2) zirpen
Wid., (tikšķêt) Wahnen: sienāži tirkšķ Wahnen;

3) "?": vienumē̦r ar lūpām tirkšējis it kâ zirgus turē̦dams Etn. II, 156;

4) lange und schwer verständlich sprechen
(tir̃kšêt) Dunika, (schnell) dummes Zeug sprechen (tir̃kšêt) AP., C., faseln (tirkšķêt) V.: kuo tu te tirkši tik daudz? Dunika u. a. Zu terkšêt.

Avots: ME IV, 195, 196