Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'noart' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'noart' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

noart

nùoar̂t,

1): nuoara kalnu; ar laiku tīrums izlīdzinājās Warkl.; ‡

2) n. zemi, Land abnutzen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; nuoarta zeme Diet., = nuõra;

3) längere Zeit bzw. bis zu einem bestimmten Zeitpunkt pflügen:
kalps ... nuoara līdz vē̦la vakara Pas. XII, 261; ‡

4) "ar mieta arklu pluostu apturēt" Saikava: pluostus pavada pluostnieki, ... ęjuot gar krastu ..., vaduot kuokus ar ķekšiem un vajadzīgās vietās pluostus nuoaŗuot, t. i. apturuot Latv. konv. vārdn., s. v. Plostošana. stipra, jauna rīcāga vajag, lai var pluostu n. Saikava. Refl. -tiês,

2) versehentlich gepflügt werden
(perfektiv): šitij vaga man škībi nuoarās Saikava.

Avots: EH II, 30


noart

nùoar̂t [li. nuárti], tr., abpflügen, abackern: e̦sam jau labu gabalu nuoaruši āzis pārskrien itin slapjš nuoarts LP. IV, 172. Refl. - tiês, sich abackern, sich abmatten: kad jau bijām nuoarušies, reiz sarunājāmies Latv.

Avots: ME II, 757


noartavāt

nùoàrtavât 2 Kaltenbr., (Eisen) abhärten: n. cirvi.

Avots: EH II, 30


noartne

nuoartne(s), Bibernelle (pimpinella) Mag. IV, 2, 79, RKr. II, 75. Nach U. auch nuoartni.

Avots: ME II, 757


noartnes

nuoartne(s), Bibernelle (pimpinella) Mag. IV, 2, 79, RKr. II, 75. Nach U. auch nuoartni.

Avots: ME II, 757