nobēgt
nùobêgt,
1): dē̦ls nuo tē̦va nuobē̦g Pas. XII, 376 (aus Sakstagals); ‡
4) hinfahren
Preiļi (Kur. Nehrung).
Avots: EH II, 31
1): dē̦ls nuo tē̦va nuobē̦g Pas. XII, 376 (aus Sakstagals); ‡
4) hinfahren
Preiļi (Kur. Nehrung).
Avots: EH II, 31
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nobēgt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nobēgt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nobēgt
nùobêgt [li. nubė´gti "hin (ab) laufen"], intr.,
1) entfliehen, [weglaufen:
iedūre jam ar nazi kājā un nuobē̦ga Pas. II, 48. tu nuobēgsi uz savu sē̦tu Pas. II, 72];
2) sich verstecken:
nuobēdzi tu! es meklēšu;
[3) ar uguni nuobêgt
U., verbrennen (intr.). Refl. - tiês, sich verstecken: ielīda aizkrāsnī un tur nuobēdzās Pas. II, 214.]
Avots: ME II, 761
1) entfliehen, [weglaufen:
iedūre jam ar nazi kājā un nuobē̦ga Pas. II, 48. tu nuobēgsi uz savu sē̦tu Pas. II, 72];
2) sich verstecken:
nuobēdzi tu! es meklēšu;
[3) ar uguni nuobêgt
U., verbrennen (intr.). Refl. - tiês, sich verstecken: ielīda aizkrāsnī un tur nuobēdzās Pas. II, 214.]
Avots: ME II, 761