nùobêgt [li. nubė´gti "hin (ab) laufen"], intr.,

1) entfliehen, [weglaufen:
iedūre jam ar nazi kājā un nuobē̦ga Pas. II, 48. tu nuobēgsi uz savu sē̦tu Pas. II, 72];

2) sich verstecken:
nuobēdzi tu! es meklēšu;

[3) ar uguni nuobêgt
U., verbrennen (intr.). Refl. - tiês, sich verstecken: ielīda aizkrāsnī un tur nuobēdzās Pas. II, 214.]

Avots: ME II, 761

nùobêgt,

1): dē̦ls nuo tē̦va nuobē̦g Pas. XII, 376 (aus Sakstagals); ‡

4) hinfahren
Preiļi (Kur. Nehrung).

Avots: EH II, 31