noburt
nùobur̃t, ‡ Refl. -tiês, sich längere Zeit abmühen, mit efw. abgeben Saikava: ap mašīnu bijām nuobūrušies da pat tumsai un tâ˙pat nesalāpījām Saikava.
Avots: EH II, 35
Avots: EH II, 35
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noburt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noburt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
noburt
nùobur̃t [li. nubùrti], tr.,
1) verzaubern;
nuoburt paŗ durch Zauberei in etw. verwandeln: burvene puiku nuobuŗ par suni (vgl. LP. VII, 26);
2) durch Zauberei vertreiben:
drudzi. Subst. nuobũrẽjs,
1) wer verzaubert:
nuobūrējs acumirklī pārlauzis kājas stilbu LP. I, 181;
2) wer wegzaubert, durch Zauberei vertreibt:
drudža nuobūrējs Lp. VII, 1250. Subst. nùobur̃šana, das Verzaubern, Wegzaubern; nùobũrums, die Verzauberung: bij atbūris nuobūrumu LP. VI, 20.
Avots: ME II, 766, 767
1) verzaubern;
nuoburt paŗ durch Zauberei in etw. verwandeln: burvene puiku nuobuŗ par suni (vgl. LP. VII, 26);
2) durch Zauberei vertreiben:
drudzi. Subst. nuobũrẽjs,
1) wer verzaubert:
nuobūrējs acumirklī pārlauzis kājas stilbu LP. I, 181;
2) wer wegzaubert, durch Zauberei vertreibt:
drudža nuobūrējs Lp. VII, 1250. Subst. nùobur̃šana, das Verzaubern, Wegzaubern; nùobũrums, die Verzauberung: bij atbūris nuobūrumu LP. VI, 20.
Avots: ME II, 766, 767