knojāt
‡ knojât, -āju, mit einer ‡ knoja schlagen Dond.: divi nabagi knojā viens uotru ar knoju.
Avots: EH I, 633
Avots: EH I, 633
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nojāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nojāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
nojāt
‡ nùojât ‡
4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡
5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡
6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡
3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.
Avots: EH II, 49
4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡
5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡
6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡
3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.
Avots: EH II, 49
nojāt
nùojât [li. nujóti], tr., abreiten, abjagen: zirgu. guovis bijušas nuojātas slapjas LP. VII, 436;
2) im Reiten übertreffen:
es visus nuojāju;
3) reitend zurücklegen:
nuojājuši simtu jūdžu BW. 13646, 28. Refl. - tiês,
1) sich abreiten;
2) um die Wette reiten:
iesim nuojāties od. uz nuojāšanuos Paul. Kurs.
Avots: ME II, 792
2) im Reiten übertreffen:
es visus nuojāju;
3) reitend zurücklegen:
nuojājuši simtu jūdžu BW. 13646, 28. Refl. - tiês,
1) sich abreiten;
2) um die Wette reiten:
iesim nuojāties od. uz nuojāšanuos Paul. Kurs.
Avots: ME II, 792