nùojât [li. nujóti], tr., abreiten, abjagen: zirgu. guovis bijušas nuojātas slapjas LP. VII, 436;

2) im Reiten übertreffen:
es visus nuojāju;

3) reitend zurücklegen:
nuojājuši simtu jūdžu BW. 13646, 28. Refl. - tiês,

1) sich abreiten;

2) um die Wette reiten:
iesim nuojāties od. uz nuojāšanuos Paul. Kurs.

Avots: ME II, 792

‡ nùojât ‡

4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡

5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡

6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡

3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.

Avots: EH II, 49