nolaupīt
nùolàupît,
1): n. svikliem mizu Linden in Kurl. n. griezni KatrE. n. (mit aû 2 ) bietes Frauenb. dzirnās n. griķiem sē̦nalas Salis. (uolas,) kuŗas tūlīt ... tika nuolaupītas Jauns. Raksti V, 301. nuo ... muguras n. vienu siksnu Pas. XI, 288. ‡ Refl. -tiès, sich abschälen, sich loslösen
Druw.
Avots: EH II, 61
1): n. svikliem mizu Linden in Kurl. n. griezni KatrE. n. (mit aû 2 ) bietes Frauenb. dzirnās n. griķiem sē̦nalas Salis. (uolas,) kuŗas tūlīt ... tika nuolaupītas Jauns. Raksti V, 301. nuo ... muguras n. vienu siksnu Pas. XI, 288. ‡ Refl. -tiès, sich abschälen, sich loslösen
Druw.
Avots: EH II, 61