nomūrēt
nùomũrêt, Refl. -tiês,
1): nuomūrējies ar kreimu Pas. XI, 398; ‡
2) unversehens gemauert werden
(perfektiv) Saikava: tâ jau nuomūrējas šķībs mūrs, kad mūrē bez luodējamā.
Avots: EH II, 71
1): nuomūrējies ar kreimu Pas. XI, 398; ‡
2) unversehens gemauert werden
(perfektiv) Saikava: tâ jau nuomūrējas šķībs mūrs, kad mūrē bez luodējamā.
Avots: EH II, 71